Vēl joprojām vairāki lasītāji atsaucas publikācijām par bēdīgi slaveno Ansi Kaupēnu. Redakcijā speciāli pēc «Novadiņa» avīžu numuriem bija ienācis arī Kaupēna radinieks Zigfrīds Bubelts.
Vēl joprojām vairāki lasītāji atsaucas publikācijām par bēdīgi slaveno Ansi Kaupēnu. Redakcijā speciāli pēc “Novadiņa” avīžu numuriem bija ienācis arī Kaupēna radinieks Zigfrīds Bubelts. Deviņdesmito gadu vidū viņš par šo tematu publicējis vairākus rakstus. šoreiz Z.Bubelts, kas Liepājā strādā par konsultantu finanšu un juridiskajās lietās, bija ļoti steidzīgs. Taču viņš atstāja savu vizītkarti, lai varētu par Kaupēnu izrunāties citreiz.
Vecais jelgavnieks Latvijas armijas virsnieks Voldemārs Veldre atcerējās, ka puikas gados ne reizi vien redzējis tās divas priedes, kurās tika pakārti Kaupēns un Piebalgs. Metrus desmit augstumā starp šiem abiem kokiem to zaros balstījies šķērskoks, kurā nāves soda izpildīšanas brīdī tad arī bijusi piesieta karātavu virve. Šis šķērskoks tur nostāvējis arī vairākus gadus pēc tam. Ka soda vieta bijusi Jelgavas – Elejas šosejas sestajā kilometrā netālu tagadējām Mežaliepu mājām, izriet arī no V.Veldres teiktā. Viņaprāt, no karātavu priedēm varēja redzēt Elejas šoseju (pēc citām liecībām šī vieta bija tuvāk dzelzceļam vai pat pāri tam).
Vēl daži zvani bijuši arī par Kaupēna bendi. Pēc viena teiktā, tas bijis policijas darbinieks, pēc citu – miesnieks, bet katrā ziņā dzīvojis Jelgavā.
Garāka saruna “Ziņām” bija ar 1923. gadā Tērvetes pagastā dzimušo Laimu Bogdani. Līdz pat Otrajam pasaules karam viņa dzīvojusi dzimtajā pagastā, kura ļaudīm Kaupēns savulaik ir bijis bieds. Sirmā kundze vēl aizvien lasa grāmatas, rūpīgi seko presei. Viņa pastāstīja par savu mātes brāli Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Žani Zihmani, kurš divdesmito gadu vidū Tērvetē dzīvoja un strādāja gan par policistu, gan par aizsargu komandieri. Viņš ne reizi vien bija piedalījies Kaupēna ķeršanā, kas gan diemžēl Tērvetē nebija sekmīga.
“Tolaik ļoti daudz uz ceļiem bija vezumnieku – katrā zemnieku saimniecībā bija vismaz kādi seši zirgi. Senāk ar pajūgiem uz Jelgavu veda pārdot graudus. No turienes zemnieki atgriezās ar naudu, kuru tad Kaupēns arī nolaupīja. Viena no vietām, kur viņš uzbruka, bija Melnā kroga leja, kas atradās uz Zaļenieku – Tērvetes ceļa. Šī vieta bija kā lamatas, jo mežā braucēji nevarēja nekur aizbēgt. Pagriezt zirgu atpakaļ, kad tev draud laupītājs ar ieroci, nebija iespējams. Es domāju, ka tā vienā reizē Kaupēns varēja aplaupīt ne tikai trīs četrus, bet daudz vairāk vezumu. Kāpēc viņš laupīja netālu no Melnā kroga? Ļaudis vēlāk runāja, ka krodzinieka meita bijusi viņa draudzene. Arī mana māte reiz ar Kaupēnu ballē bija dejojusi. Nezināja taču, kas viņš ir!
Mani izbrīna tas, ka Kaupēns tika tiesāts arī par slepkavībām. Vismaz Tērvetes pagastā viņš nevienu nenogalināja.”
Par policistu Žani Zihmani no Tērvetes pagasta Vanagiem zināms, ka viņš tika ievainots, aizturot kontrabandistus no Lietuvas. Tolaik nelegāli pāri robežai vesti pipari un zagti zirgi. “Tas bija nepateicīgs darbs,” piebilda L.Bogdane. Starp citu, kopš atmodas laika īpaši politiski represēto vidū labi pazīstamais dzejoļu un aprakstu autors liepājnieks Modris Zihmanis ir Žaņa Zihmaņa dēls.
Domājot par Kaupēna aizturēšanu, kas plašāk tika apskatīts “Novadiņa” rakstā “Kāpēc Kaupēns nepretojās kārtībniekam Stirnam?” jelgavniece Dzidra Segliņa atceras sava tēva Žaņa Sakalovska bezbēdīgos stāstus par veco Jelgavu un Kaupēnu turklāt. Viņa pat pieļauj, ka viņas tēvs personīgi pazina Jāni Stirnu, jo abi vēlāk bija amatnieki un tagad Baložu kapos guļ pavisam netālu viens no otra. Andra Grūtupa grāmatā “Tiesāšanās kā māksla” 2. daļā, vadoties no divdesmito gadu preses ziņām, stāstīts, ka Stirna diezgan uzstājīgā frontinieka balsī paziņojis Kaupēnam par viņa arestu. Te drīzāk bija miermīlīgā tonī izteikts aicinājums uz nopratināšanu. To, par pieņēmuma formā raksta arī Andris Grūtups, Kaupēns varēja uztvert par pārpratumu. Īstās lamatas, kā savulaik stāstījis Ž.Sakalovskis, Kaupēnam bijušas policijas iecirknī. Tad, kad Stirna viņu turp atvedis, bija sapulcināti Kaupēna noziegumos cietušie un liecinieki, no kuriem viens savu aplaupītāju tūlīt pazinis.
Interesanti, ka Sakalovsku ģimenē savulaik bijuši apritē daži Kaupēna izteicieni. Zināms, ka viņš galvenokārt atņēmis naudu un vērtslietas. Tad nu, žēlīgi neaplaupot kādu tantiņu, kuras lielākā materiālā vērtība bijusi sviesta spainītis, Kaupēns teicis: “Pēc tā lielā pārbīļa būs laba ēstgriba!” Vēl tagad Dzidras kundzes ģimenē dažkārt sakot: “Ja jūs no manis tiksiet vaļā, tad no tiem gan vaļā netiksiet!” Tie ir vārdi no kāda cita laupītāju stāsta. Proti, Kaupēns, aplaupot vezumniekus, iedevis nepielādētas šautenes kādam ganam un vēl vienam vīram. Pavēlējis tiem stāvēt uz ceļa un tukšos stobrus turēt pavērstus pret aplaupāmajiem vezumniekiem, ja to nedarīšot, tad pašus nošaušot. Tā nu Kaupēns, rādot uz pārbaidītajiem šauteņu turētājiem, saviem upuriem teicis minētos vārdus.
Kāpēc tik daudzi interesējās par šo laupītāju? Kā uzskata V.Veldre, viens no apstākļiem būtu tas, ka citu laupītāju, izņemot Leonu Adamaiti, Zemgalē vispār nebija. Tā tolaik bija eksotika – kā indiāņu stāsti. No otras puses, pret bagātiem, kaut cik turīgiem cilvēkiem visos laikos bijusi zināma nenovīdība. Proti, ja aplaupīja, tad tā viņiem arī vajadzēja.
