Saulkrastu džeza festivāla organizatori svētdien varēja apmierināti uzelpot un atzīt – gan meistarklašu audzēkņu, gan klausītāju interese bijusi lielāka nekā pagājušogad, un sarīkojumu var dēvēt par izdevušos.
Saulkrastu džeza festivāla organizatori svētdien varēja apmierināti uzelpot un atzīt – gan meistarklašu audzēkņu, gan klausītāju interese bijusi lielāka nekā pagājušogad, un sarīkojumu var dēvēt par izdevušos.
Pozitīvus vērtējumus par meistarklašu norisi varēja izteikt jau tad, kad festivāla nedēļa bija pusē. Festivāla direktors Tālis Gžibovskis vērsa uzmanību uz faktu, ka, pietuvojies pusotram simtam, audzēkņu rekordskaits aktualizējis vietu pietiekamības problēmu. Savukārt par skolēnu atsaucību un spējīgumu visjūsmīgāk izteicās tie ārzemju skolotāji, kas šogad Saulkrastos bija pirmoreiz. Kanādiešu dziedātāja Otavas Karltona universitātes pasniedzēja Tīna Palmere, kam ir pedagoģes pieredze arī Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā, atzina, ka audzēkņi Latvijā izceļas ar zinātkāri un spēcīgām balsīm, kas acīmredzot ir kormuzicēšanas tradīcijas nopelns. Polijā mītošais amerikāņu basists Stīvs Logans, ko uz Latviju ataicināja viņa labs paziņa un sens Saulkrastu draugs slavenais poļu bundzinieks un Kšištofs Zavadskis un kam iejušanās šādu nodarbību vadītāja lomā bija pirmoreiz, uzsvēra, ka viņam visinteresantākais ir iespēja mācīties abpusēji.
Noslēguma koncerta apmeklējums sestdien, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija vismaz divkāršojies. Visinteresantākais, ka skatītāju rindas palika tikai nedaudz retākas arī pēc koncerta beigām, kad nakts dejas uz skatuves spēlēt nāca Raita Ašmaņa bigbends.
Kā jaunums šā gada festivāla meistarklasēs bija vokālisti, tiesa, gan tikai meitenes. Dažas jau līdz šim ir nopietni strādājušas ar Olgu Pīrāgs. Atliek secināt, ka liela daļa vokālistu vienkārši ir par maz strādājuši, jo viņu sniegums lika “pievērt” ausis.
Sitamo instrumentu klasē Mihaela Kitnera vadībā jaunieši izspieda no sevis visu iespējamo, šis bija nenoliedzami augstas klases paraugdemonstrējums gan no skolnieku, gan arī no skolotāja puses.
Kas attiecas uz stīgu instrumentiem, tad jauniešu sniegums atgādināja kādu no šogad tik populārajiem alternatīvajiem festivāliem. Tikai atšķirībā no pēdējiem, gan snieguma, gan skaņas kvalitāte bija nesalīdzināmi spēcīgāka. Būtu ļoti patīkami, ja pēc šo meistarklašu apmeklējuma Latvijas muzikālajās aprindās parādītos divas trīs jauniešu džezgrupas. Ģitārspēles mākslu jauniešiem palīdzēja apgūt baltkrievu komponists un ģitārists Vladimirs Ugoļņikovs – omulīgs vīriņš, kura ģitārspēles stils vien ir kaut kas īpašs. Tālis Gžibovskis, piesakot ģitārista iznākšanu, izstāstīja skatītājiem par pirmo telefonsarunu ar viņu:
Tālis: Labdien, Volodja!
Vladimirs: Labdien!
Tālis: Ko jūs darāt?
Vladimirs: Skatos video.
Tālis: Un ko jūs skatāties?
Vladimirs: B.B.Kingu.
Tālis: Nu un kā?
Pēc ilgākas pauzes Vladimirs atbild: Toties es esmu resnāks par viņu!
