Tieši pēc nedēļas Ģ.Eliasa muzejs aicinās uz koktēlnieka Krišjāņa Kugras simt gadu jubilejas izstādes atklāšanu.
Tieši pēc nedēļas Ģ.Eliasa muzejs aicinās uz koktēlnieka Krišjāņa Kugras simt gadu jubilejas izstādes atklāšanu. Izstādes rīkotāji un muzeja vadība pateicas par atsaucību tiem, kas viņu īpašumā esošos tēlnieka darbus uz ekspozīcijas laiku nodevuši muzeja glabāšanā. Darbu pieņemšana turpinās līdz pirmdienai.
Par to, ka koktēlniecība latviešu vizuālajā mākslā ieņēmusi pašreizējo nozīmīgo vietu, apvienojot tautas un profesionālās mākslas labākās tradīcijas, jāpateicas tās celmlaužiem, kas figurālajā koktēlniecībā sāka strādāt 20. gadsimta sākumā, un Emburgā dzimušais Krišjānis Zolbergs – Kugra (1904 – 1979) ir spilgts šīs paaudzes pārstāvis, uzsver izstādes kuratori Maija Matisa un Andrejs Dābols.
K.Kugra dzimis 1904. gada 23. martā Emburgas pagasta Lielzaimos. Jau no agras bērnības, ceļodams līdzi tēvam, lopu uzpircējam, zēns gadatirgos un iebraucamajās vietās guva spilgtus iespaidus, vērojot sadzīvi un sastopot kolorītus cilvēkus. Bērnībā redzēto viņš vēlāk lika lietā savos darbos. K.Kugra ir mākslinieks autodidakts, kas profesionālās zināšanas ieguvis grūtā pašmācības ceļā. Ar latviešu zemnieka neatlaidību neskaitāmas reizes ar nazi un kaltu šķeļot bērza un ozola pagales, ieguvis profesionālās iemaņas un slīpējis amata prasmi. Liela nozīme viņa talanta attīstībā bijusi māksliniekam Ansim Cīrulim, kas labprāt sniedzis jaunajam koktēlniekam vērtīgus padomus. No 1936. gada piedaloties izstādēs, gūtas pirmās godalgas, un koktēlniecība ieņēmusi galveno vietu K.Kugras dzīvē. Savos darbos mākslinieks ir latviski sirsnīgs, viņa skulptūrās nav ļaunuma, tās pauž labsirdīgu ironiju par dzīvē vērotām nebūšanām. K.Kugra nazim un kaltam pieder plaša laikabiedru un literāro tēlu galerija. Ķencim vien ir vairāk nekā 2500 atveidojumu, daudz darināti arī A.Brigaderes, R.Blaumaņa un Ā.Alunāna grāmatu varoņi. Bet plašākai publikai Kugra kļuva pazīstams tieši četrdesmitajos gados, kad sāka veidot satīrisko darbu sēriju pēc brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” motīviem.
Skulptūras dzīvo arī tad, kad paša mākslinieka vairs nav. Tās mīt dzīvokļos, savrupmājās, muzeju krātuvēs. Priecājoties par Lutausi, Sprīdīti, Annelēm un Meža ķēniņu Tērvetes ainavu parkā, par Ķenci un Pāvulu Vecpiebalgas Kalna Kaibēnos, ir izaugušas vairākas paaudzes. Jelgavas muzeja krājumā ir gandrīz pieci desmiti autora darbu. Īpašas ir lielskulptūras – Anneles un Lielozols, jo ar laiku tās var palikt vienīgie oriģināli. Vairāk nekā 20 skulptūru grupu veido Ādolfa Alunāna lugu tēli, kuriem autors pievērsās mūža nogalē (Ā.Alunāna vārdu K.Kugra bija iepazinis jau bērnībā, jo viņa tēvocis Ģederts Kārkliņš bija darbojies par līdzstrādnieku “Zobgala Kalendārā”, bet Krišjānis pats teātra tēvu reiz redzējis Emburgā, no kuģīša nokāpjam).
Pirms kāda laika kuratori aicināja izstādes tapšanā piedalīties ikvienu, kam pieder kāda K.Kugras veidota skulptūra. Un tagad, muzeja krājumā esošajiem gandrīz pieciem desmitiem pieskaitot privātpersonu un uzņēmumu īpašumā esošos darbus, to kopējais skaits jau sasniedzis septiņdesmit.
Tajās aizrautīgā smējēja asais, bet labdabīgais humors skatāms visā savā krāšņumā. Arī tāds, par kura centrālo tēlu mākslinieks izvēlas sevi, tēlojot jāteniski uzmetošos uz pusiztēstas koka sievas. Kas vēl attiecas uz darba lietām, kādu veterinārārstu tēlnieks savukārt, attēlojis nopietni iegrimušu “zinātniskā darbā” – dziļdomīgi pētot…, kas slēpjas zem zirga astes.
Skulptūras ir arī dažāda izmēra: no miniatūriem Ķencīšiem, kas atgādina par Kugras sīkplastikas meistarību, līdz augumā dižām Annelēm. Lielākā uz izstādi atgādātā skulptūra pašlaik ir Elektromontieris Kristaps – Dienvidu elektrisko tīklu sporta spēļu ceļojošā balva, ko uz muzeju atveduši tās pašreizējie īpašnieki – Auces enerģētiķi.
Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere piebilst, ka skulptūru pieņemšana turpināsies līdz pirmdienai vai pat otrdienas rītam, kad mākslinieki Mārcis Stumbris un Uldis Zuters sāks izstādes iekārtošanu.
Atklāšana 13. augustā sāksies kā parasti pulksten 15. Pēc ievadvārdiem Izstāžu zālē visi dosies uz telpu pirmajā stāvā, kur parasti filmas rāda videoprojektors, bet kas šoreiz būs apgādāta senāku ar tehniku, lai varētu parādīt Edgara Bergmaņa uzņemto desmit minūšu garo filmu, kurā mākslinieks stāsta par sevi. Izstādi papildinās arī filmas autora fotogrāfijas un lielformāta fotouzņēmumi no muzeja krājuma.
