Diskusija: «Kā pasteidzināt taisnību administratīvajās tiesās?».
Diskusija: “Kā pasteidzināt taisnību administratīvajās tiesās?”
Bralis: Tiesnešu skaits šobrīd ir nepietiekams jebkurā gadījumā. Neizskatīto lietu rindu var īsināt, arī iestādes audzinot administratīvo aktu izdošanā, ne tikai pieņemot darbā papildu tiesnešus. Administratīvajai tiesai organizēt iestāžu amatpersonu apmācību vai vismaz baidīt amatpersonas ar statistiku, kura rāda, cik daudzos gadījumos tiesa lemj par labu privātpersonām. Gan jau iestādes sapratīs, ka kaut ko jāsāk darīt administratīvo aktu kvalitātes uzlabošanā. Runāt par iestādes godu un izdot likumīgus un taisnīgus aktus šobrīd mūsu sabiedrībā vēl ir pāragri. Publikai “jāpiešaujas” pierādīt savus zaudējumus (tai skaitā morālos) un administratīvajā tiesā tos piedzīt no iestādes. Diemžēl finanšu instrumenti ir vienīgie kaut cik efektīvie līdzekļi attiecību vadīšanai ar iestādēm. Iestāžu vadītājiem jāuzdod kontrolēt statistikas gatavošanu par tām amatpersonām, kuru lēmumi visbiežāk tiek pārsūdzēti un tiesā sūdzības atzītas par pamatotām (apstrīdēto aktu skaita proporcija pret visu izdoto aktu skaitu). Protams, tas atkarīgs no amatpersonas darba specifikas. Valstij jāreaģē uz tās pārstāvju hronisku nespēju izdot kvalitatīvus un likumīgus aktus. Ja kāda amatpersona to ilgstošā laika posmā nespēj nodrošināt, iestādes vadītājam ir jābūt juridiskiem instrumentiem atbrīvot valsti no šādu “haltūristu” pakalpojumiem. Kā teiktu vadonis, vajag “pašattīrīties”. Šobrīd iestādēm nav realitātes izjūtas, ka ikvienu izdotu aktu privātpersona var aiznest uz administratīvo tiesu, kur visa spēle notiks vienos vārtos – ne par labu iestādei. Administratīvai tiesai šī izjūta iestādēm ir jārada, lai līdz tiesai nonāktu nevis administratīvo aktu brāķi, kuros ir problēmas ar procesa normu ievērošanu (kā tas vairumā gadījumu ir šobrīd), bet daudzmaz pamatoti, tomēr privātpersonai nelabvēlīgi administratīvie akti.
www.politika.lv
