«Karalis Arturs» («Kino 19» līdz 19. augustam pulksten 15, 17.30 un 20).
“Karalis Arturs” (“Kino 19” līdz 19. augustam pulksten 15, 17.30 un 20).
Karalis Arturs ir viena no visbrīvāk traktētajām senajām leģendām. Kas īsti viņš bijis, kad un vai vispār dzīvojis, par to viduslaiku rakstu avotos paustas dažādas versijas. Iespējamajā dzīves laikā vien pieļauta vairāku gadsimtu starpība.
Antuāna Fukuā filmā Arturs un viņa karabiedri dzīvo 467. gadā. Pēc Romas dienestā pavadītiem piecpadsmit gadiem viņi saņem pēdējo uzdevumu. Sākotnēji iecerētā viena cilvēka nogādāšana drošībā no attāla atbalsta punkta izvēršas veselas ļaužu grupas glābšanā, nevēloties tos atstāt uzbrūkošo sakšu varā…
No Fukuā “Artura” velti gaidīt tēla asprātīgu apspēlēšanu komēdijā (kā britu komiķu grupas “Monty Python” filmā vai Marka Tvena romāna “Konektikutas jeņķis karaļa Artura galmā” ekranizējums). Bet tikpat velti gaidīt arī drāmu un vispār jebko, kas pretendētu uz nopietnu vai smieklīgu, taču detalizētu, ticamu iespējamās vēsturiskās personības portretējumu.
Ir cīņasskati visā savā naturālistiskajā efektīgumā, ieskaitot palēninājumus un obligātās vadoņu divcīņu ainas (dzīvo statistu pūļi ir iespaidīgi, un, tā vien šķiet, ka uz filmēšanas laiku grupa noīrējusi visus tuvākajā apkārtnē pieejamos skatuves dūmu agregātus).
Visa pārejā gan par maz, lai “Arturu” varētu dēvēt citādi kā par senatnīgā garā ieturētu “action” filmu, kas slaveno nosaukumu vairāk izmanto skatītāju pievilināšanai. Leģendas aptuvenība šādiem visai “pieticīgiem” nolūkiem ir ērta (neviens filmas veidotājiem nevar pārmest atkāpšanos no “vēsturiskas patiesības”). Turklāt Klaiva Ovena neslikti nospēlētais drūmais tips jau arī nerunā pretī vispārpieņemtajam priekšstatam par Arturu kā “kārtības iedibinātāju” britu zemēs pēc Romas krišanas. Bet neko īpaši jaunu arī nepasaka. Savukārt ne pa jokam demonizēto sakšu “mežoņu” uzvedībā mūsdienu briti, BBC kritiķa Neva Pīrsa vārdiem, iespējams, saskatīs nedaudz līdzības ar nesavaldīgāko futbola fanu huligāniskajām “manierēm”.
Protams, būtu nesaprātīgi neatzīt: tie, kam patika “Troja”, par “Karali Arturu” būs stāvā sajūsmā.
***
Esēnija Zariņa:
Skatoties šo filmu, nešķiet, ka vēro kaut kādas leģendas aptuvenu un neīstu interpretāciju, bet notici visam kā reālam faktam: brīvības sludinātājam Arturam, viņa Apaļā galda bruņiniekiem, notikumiem (starp citu, filma varētu būt vērtīgs izziņas avots). Filma par patriotismu, brīvības alkām, drosmi, pienākumu, godkārīgumu un varaskāri.
Edgars Sauka:
Ja Holivudas blokbasters “Troja” ar savu elektroniski sintētisko episkumu vedināja uz domu, ka uz neko citu vēsturiskā žanra cienītājiem vairs necerēt, tad karaļa Artura un viņa brašo bruņinieku piedzīvojumu atrādīšana teju pusotra tūkstoša gadu pagātnē ļauj ar cerībām raudzīties vēsturiskā žanra kino nākotnē. Filmu nevajag uztvert kā vēsturiskā patiesuma atrādīšanu vai Marka Tvena grāmatas ekranizāciju. Iesaku vienkārši baudīt heroisma apdvestos laikus. Varbūt ieraudzīsiet kādu vienradzi, kurš pamucis no bruņinieka Lanselota.
