Autobraucēji, kas bija nolēmuši savu braucamo «pabarot» svētdienas rītā, degvielas uzpildes stacijās ieraudzīja ne to patīkamāko ainu.
Autobraucēji, kas bija nolēmuši savu braucamo “pabarot” svētdienas rītā, degvielas uzpildes stacijās ieraudzīja ne to patīkamāko ainu. Atkal degviela maksā dārgāk. Kāpēc tas noticis šobrīd, “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka vaicā firmas “Astarte Nafta” direktoram Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ojāram Karčevskim.
Vai cenu kāpums ir bijis negaidīts?
Pirmkārt, par to jau esmu vairākkārt stāstījis intervijās “Ziņām” un, ja lasītāji tām sekojoši, nekādam brīnumam nevajadzēja notikt. Otrkārt, esmu bieži atgādinājis: pašreizējais cenu kāpums degvielai nav pēdējais. Prognozēju, ka, piemēram, 95. markas benzīna cena 50 santīmu robežu sasniegs tuvāko pusotra līdz divu mēnešu laikā. Treškārt, tas vēlreiz pierādījis, ka Latvija atrodas pasaules ekonomikas apritē.
Gandrīz visi degvielas tirgotāji Latvijā degvielu iepērk no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, kas pieder vienai no Krievijas (vismaz pagaidām) koncerna “Jukos” struktūrām. “Jukos” ir nonācis zināmās grūtībās. Vai arī šajā gadījumā mēs varam teikt, ka Latvijas degvielas cenas ietekmē pasaules tirgus konjunktūra?
Mēs no Lietuvas rūpnīcas degvielu iepērkam pilnībā jau sen pēc pasaules cenām. Uz mums gan tiešā veidā neattiecas pati naftas cena, bet gan tās destilācijas produkta – degvielas – cena naftas produktu biržās. Mūsu tirgotās degvielas cena Latvijā ir vidēji svērtā naftas produktu cena šajās biržās.
Jēlnaftas cena šobrīd sasniegusi pēdējo desmitgažu maksimālo robežu – vairāk kā 44 dolārus par vienu barelu. Vai ar to var saistīt šībrīža degvielas cenas kāpumu Latvijā?
Vēlos uzsvērt vienu faktu: es apgalvoju, ka runas par jēlnaftas trūkumu pasaulē ir saistītas ar atsevišķu valstu “blefošanu” un apzinātu spekulāciju, jo naftas rezerves pasaulē pašlaik ir pietiekamas, lai nebūtu šāda cenas lēciena. Lai publikas acīs attaisnotu naftas cenu celšanos, izmantoti tiek visi iespējamie argumenti: gan tas, ka “Jukos” ienesīgākā meitasfirma, kura savukārt piegādā jēlnaftu Mažeiķiem, tiks pārdota, gan nestabilitāte Irākā, gan atsevišķu valstu līderu nepamatotie paziņojumi par izlūkdienestu rīcībā esošo informāciju un vēl daudzi citi iegansti.
Kāpēc tas nepieciešams? Augstas degvielas cenas taču kopumā palielina inflācijas līmeni pasaulē?
Bet kā jūs domājat: no kādas naudas lai pasaules lielākās naftas produktu patērētājas valstis sedz savus izdevumus par karadarbību, piemēram, Irākā? Viss, kas saistīts ar “Jukos” vārdu, mums ir slikts divkārt. Pirmkārt, Mažeiķu rūpnīcas akcijas caur tās meitasfirmu pastarpināti pieder šai Krievijas kompānijai un tur noteikti jau ir zināms, kas šo meitasfirmu pārņems. Tas nav zināms vienīgi mums. Otrkārt, ja apstāsies Lietuvas rūpnīcas darbs, būsim sprukās, jo degviela būs jāieved pa jūru, ko, protams, nav iespējams organizēt pāris dienu laikā. Līdz gada beigām, dīzeļdegvielu varētu piegādāt no Baltkrievijas, bet jau
1. janvārī stāsies spēkā degvielas direktīvas prasības attiecībā uz sēra satura ierobežojumiem un mēs no viņiem to vairs nevarēsim iepirkt. Turklāt, ja runājam par Baltkrieviju, tur joprojām spēkā ir nevis normāls tirgus, bet īsta komandekonomika. Par nesalīdzināmi zemu cenu dīzeļdegviela jātirgo pašmāju lietotājiem, līdz netiks novākta raža.
Līdzšinējā naftas cenas celšanās pasaules tirgū tika prognozēta?
Kad Irākā sākās karadarbība un naftas cena kritās, ieslēdzās mehānismi, kas to stabilizēja, un likās, ka nekas slikts nevar notikt. Principā par to daudz runāja, tomēr neviens tam īsti neticēja. Kā jau minēju, naftas ieguves pārprodukcija ir 1,5 – 2 miljoni barelu dienā un cenu celšanās saistīta ar pilnīgi citiem iemesliem. Interesanti, ka brīdī, kad naftas cena kritās, ziņu aģentūras kā pēc komandas sāka ziņot par teroristu uzbrukumu draudiem. Kā jūs domājat, kas notika ar naftas cenu nākamajā dienā?
Vai Latviju uz laiku neglābtu fakts, ka saskaņā ar ES attiecīgu direktīvu jau no 1. jūlija Latvijas degvielas tirgotājiem naftas produktu rezervei jābūt izveidotai 30 dienu patēriņam līdz šim noteikto 23 dienu vietā un nākotnē šo apjomu plānots pakāpeniski palielināt?
Nekādā gadījumā, jo tās ir ES rezerves, kuras var sākt izmantot tikai ar tiešu Briseles lēmumu. Tātad ES struktūras uz rezervēm raudzīsies kopējā visu dalībvalstu kontekstā. Pašlaik Eiropas Komisija iesaka (gan tikai vēl iesaka – red.) ES dalībvalstīm palielināt naftas uzkrājumus, lai krīzes situācijā bez piegādēm varētu iztikt četrus mēnešus jeb 120 dienu līdzšinējo 90 dienu vietā. Es ceru, ka šoreiz nebūs tāpat kā ar iepriekšējo direktīvu (par degvielas vides kvalitāti, akcīzes nodokļa likmi – red.) ieviešanu Latvijā. Minētās direktīvas stājās spēkā jau pēc sarunu beigām un nekāds papildu termiņš netika panākts. Ceru, ka 120 dienu uzkrājumu veidošanas prasības izpildei mūsu ierēdņi spēs panākt pārejas periodu pēc 2009. gada. Tomēr es nebrīnīšos, ja visi grafiki, kas jau bija panākti pirmsiestāšanās sarunās, pēkšņi tiks pārskatīti un līdz 2009. gadam jau būs jāuzglabā 120 dienu rezerves.
Kā zināmu kuriozu varu minēt faktu, ka direktīvas norma par obligātu degvielas tirgošanu ar samazinātu sēra saturu, Latvijā jāsāk izpildīt no 2005. gada 1. janvāra, bet, piemēram, Grieķija šīs direktīvas izpildes ieviešanu sāks tikai vēl pēc trīs gadiem – 2008. gadā.
Kāpēc?
Tāpēc ka tajā brīdī Grieķija ar Briseles birokrātiem risināja sarunas no “vecās” dalībvalsts pozīcijām, bet ar mums neviens diskusijās neielaidās.
Pasaule liela, bet vai starp Latvijas degvielas tirgotājiem nepastāv vienošanās uzturēt augstu cenu?
Noteikti nepastāv. Par to varat pārliecināties, aizbraucot kaut vai uz Lietuvu un Igauniju. Degviela tur ir dārgāka. Lietuvā lielākais tirgus pieder Krievijas kompānijai “Lukoil”, bet Igaunijā – “Statoil”. Zemāku cenu Latvijā notur spēcīga konkurence degvielas tirgotāju starpā.
Latvijā daudz tiek runāts par direktīvu, kas paredz palielināt biodegvielas pārdošanu, kas palielinātu degvielas cenu, ja tā netiek ievērojami dotēta no valsts puses. Vai varētu būt pārejas periods šajā gadījumā?
Piemēram, Eiropā paredzēts pārejas periods biokomponentu piemaisījumu izmantošanā degvielai. Mums direktīvas ieviešana noris bez sarunām un pārejas perioda. Varu jautāt, kam tas ir izdevīgi? (“Ziņas” par biodegvielas direktīvas izpildes problēmām gatavo atsevišķu publikāciju – red.)
Vai kā naftas produktu tirgotājs, jūs ieteiktu plānot apkurē izmantot mazutu, zinot, ka tā cena var celties?
Protams, ekonomiski visizdevīgākā ir dabasgāze. Apkures mazuta cenas kāpums nebūs tik ievērojams, lai vajadzētu no tās atteikties. Šādai apkurei ir sava priekšrocība, jo telpu apsildīšanas procesu iespējams maksimāli automatizēt. Daļa patērētāju to turpinās šī iemesla dēļ izmantot. Uz šī kurināmā veida cenu pagaidām iespaidu atstāj tikai kvalitātes prasību paaugstināšanās: pieļaujamais sēra saturs samazināts no diviem uz vienu procentu, kas spiež mūs atteikties no Krievijas mazuta iepirkšanas.
