Katru gadu Jelgavas iedzīvotāju skaitu papildina daudz bērnu, un ne viens vien izsaka prieku par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Katru gadu Jelgavas iedzīvotāju skaitu papildina daudz bērnu, un ne viens vien izsaka prieku par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Līdz ar to mūsu pilsētai vajadzētu būt mazuļiem draudzīgai. “Ziņas” devās noskaidrot, vai tā tiešām ir.
Saulainā dienā, liekas, nekas nevar sabojāt jaunās māmiņas garastāvokli, ja viņa ratiņos izvedusi savu mazuli paelpot svaigu gaisu, taču jau pirmais krustojums – Rūpniecības un Tērvetes iela – sagādā vilšanos. Pat pieaugušajam tur ļoti grūti tikt pāri, kur nu vēl māmiņai ar ratiem. Turklāt tur notiek ielas remonts, līdz ar to nekas cits neatliek, kā, bailīgi apkārt skatoties, pārvietoties pa braucamo daļu. Arī jaunuzzīmētā gājēju pāreja Tērvetes ielā neliekas droša – aiz pagrieziena nevar redzēt tuvojošos automašīnu, tāpēc ir riskanti stumt ratiņus pa priekšu. Ja ar to problēmas beigtos, viss būtu labi, jo minēto krustojumu tuvāko gadu laikā paredzēt rekonstruēt un padarīt pieejamu gājējiem.
Traucē uzbrauktuvju trūkums
Māmiņām, kas vēlas izstaigāt vai visu pilsētu, ratiņu stumšana pārvēršas par īstu pārbaudījumu. Bedrainās ietves mazuļus jau no mazotnes iemāca nereaģēt uz jūras slimības cienīgām vibrācijām, bet vēl bēdīgāk ir ar speciālām uzbrauktuvēm pie krustojumiem. Tur, kur asfalts likts pirms daudziem gadiem, tikt lejā no ietves nav viegli, turklāt tas ir laikietilpīgs process, kas neļauj izmantot nelielus “robus” satiksmē. Nenoliedzami, traucē arī īsais laiks, kas paredzēts gājēju pārkļūšanai krustojumos ar luksoforu.
Par laimi, šoferi, laikam izprazdami jau tā daudzās jauno māmiņu problēmas, cenšas izturēties solīdi un palaist ratiņus pāri gājēju pārejām un krustojumiem. Kā novēroja “Ziņas”, vispretimnākošākie ir sabiedriskā transporta, kā arī gados vecāki šoferi, bet labāk neriskēt iziet uz pārejas, ja tuvojas kāds sportisks auto ar jaunu vīrieti pie stūres.
Dažās Latvijas pilsētās, piemēram, Valmierā, šai problēmai rasts risinājums – pie krustojumiem viena ietvju apmale nolikta guļus, padarot ielas šķērsošanu ērtāku. Turklāt šāda palīdzība jaunajiem vecākiem neizmaksā daudz un nav darbietilpīgs process.
Iepretī viesnīcai “Jelgava” pamanāma ielas būvētāju pārmērīgā centība – viena uzbrauktuve ierīkota tur, kur vēlāk uzlikta aizsargbarjera, padarot to neizmantojamu.
Jāmeklē palīdzība
Ja negribas pilsētu apceļot kājām, iespējams izvēlēties sabiedrisko transportu, taču pirmo pārbaudījumu sagādā pieturā piestājušais “Ikarus”. Māmiņai jābūt īstam spēkavīram, lai ratiņus ienestu autobusā pa augstajiem pakāpieniem, vai arī jāmeklē kāda cilvēka palīdzība. Ja palīgs neatrodas, jāgaida nākamais transportlīdzeklis. Cerības, ka krietni jaunākais “Mercedes Benz” autobuss būs pieejamāks vecākiem, nepiepildās – arī tajā ir vairāki pakāpieni, kurus pārvarēt nav viegli.
Apjautājoties sabiedriskā transporta šoferiem, noskaidrojas, ka ar ratiņiem vieglāk iekļūt “MAN” firmas autobusos, bet jāaizmirst par braukšanu “Otoyol” un mikroautobusos.
Arī uz Rīgu ar mikroautobusu vecākiem ar mazuli ratiņos aizbraukt neizdosies, jo tajos nav kur ielikt ratiņus. Atliek tikai vilciens, ar svarcēlāja cienīgu vingrinājumu pārvarot pakāpienus pirms iekļūšanas vagonā. Jācer, ka pēc pārdesmit gadiem arī Latvijā varēsim braukt ar tādiem vilcieniem kā Eiropā, kuriem grīdas ir vai nu vienādā augstumā ar peronu, vai iespējams piespiest pogu un automātiski izveidot iebrauktuvi.
Arī Domē iekļūt neizdodas
Māmiņas, kuras mazuļus audzina vienas vai kurām nav palīgu, kas mazuli varētu pieskatīt, kamēr izdodas veikt nepieciešamos maksājumus, būs vīlušās. Viss sākas ar pastu, kur var saņemt bērna kopšanas un citus sociālos pabalstus. Vairākās pasta nodaļās nav iespējams iebraukt ar ratiņiem un tie jāatstāj uz ielas. Tā vecākiem negribot jāpārkāpj likums, kas neļauj bērnu līdz septiņu gadu vecumam atstāt bez uzraudzības, turklāt kas spēs garantēt, ka ratiņi ar bērnu pēc atgriešanās nebūs pazuduši.
Daudzi veikali māmiņām ir pilnībā nepieejami, un atliek iepirkties lielveikalos vai tirgū. Tikpat bēdīgi beidzas arī gājiens uz savu banku Unibankas klientiem, jo klientu zāle atrodas otrajā stāvā un kāpnes pārvarēt neizdodas. Labāka situācija nav arī ar nokļūšanu frizētavās, skaistumkopšanas salonos un advokātu birojos, kas pilsētā izbūvēti visai nesen.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiālē, kurp noteikti jādodas vecākiem, uzbrauktuve ir, taču no “ķēķa” puses, un, lai līdz tai nokļūtu, jākratās pa bedrainu pagalmu. Bet laikam jau nevar daudz prasīt, ja pat pašpārvalde nerāda piemēru – jaunajiem vecākiem sērīgi jāpaliek pie Domes durvīm, jo iekļūt tajā ar ratiņiem nav iespējams. Laikam tāpēc simboliskā karotīšu pasniegšana jaundzimušajiem jelgavniekiem notiek nevis Domes telpās, bet citviet. Tāda pati situācija ar nokļūšanu ir arī Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē, kā arī Municipālajā policijā.
Pārtīt parkā uz soliņa?
Tīrību mīlošām māmiņām, kas bērnam autiņbiksītes maina ik pa pāris stundām, ilgāki braucieni pa pilsētu līdzinās zobu sāpēm, jo vienīgā vieta, kur atrodas zīdaiņu pārtinamais galds, ir degvielas uzpildes stacija “Statoil” Rīgas ielā. Līdz ar to pastaigas jāplāno tā, lai “Statoil” atrastos pa vidu, pretējā gadījumā pārtīt mazuli vajadzēs uz kāda soliņa (vasarā tas ir iespējams, bet ko darīt ziemā?). Ja pa ceļam gadās bērnu poliklīnika Raiņa ielā, arī tur iespējams pārtīt bērnu.
Ar visām minētajām problēmām, izņemot pārtīšanu, ikdienā sastopas ne tikai mazuļu vecāki, bet arī ratiņnieki, un viņiem ir vēl grūtāk nokļūt vēlamajā iestādē.
***
Dažas jaunajām māmiņām pieejamas vietas
“Citymarket”
“Mega XL”
Pils aptiekas
Abonēšanas centrs “Diena”
Bistro “Silva”
Fotosalons “Kodak Aura”
Kultūras nams
***
Fakts
Būvnormatīvi paredz, ka pie sabiedriskām iestādēm jābūt uzbrauktuvei ratiņniekiem un bērnu ratiņiem, taču nekur nav noteikts ne tās stāvums, ne ieteicamie izmēri, līdz ar to vairākas uzbrauktuves ir tikai “ķeksītim”.
