Bērniem parasti ne mirkli nav miera, viņi draiskojas un pēta pasauli, viņi sadomā sarežģītus uzdevumus sev un pieaugušajam.
Bērniem parasti ne mirkli nav miera, viņi draiskojas un pēta pasauli, viņi sadomā
sarežģītus uzdevumus sev un pieaugušajam. Ja mazais uzvedas citādi, nospriežam
– vai nu slims, vai slinks, vai bezkaunīgs… Un atbilstoši rīkojamies. Kauninām, sodām, pazemojam. Pēc tam brīnāmies – mēs taču darījām visu, bet viņš paliek vēl nejaukāks.
Arī bērniem var rasties depresija kā reakcija uz psihi traumējošām situācijām ģimenē, klasē, draugu lokā, neveiksmēm mācībās un saskarsmē ar līdzaudžiem.
Kas norāda uz depresiju
Atšķirībā no pieaugušajiem, kas visi nospiestā dvēseles stāvoklī uzvedas diezgan līdzīgi, bērniem depresīvās tendences var izpausties gan kā agresīva un klauniska uzvedība, gan kā dzīvošana «sapņu pasaulē». Tomēr ir dažas īpašības, kas var norādīt uz depresiju.
1. Zems pašnovērtējums bērns slikti domā un izsakās par sevi, nevēlas skatīties acīs, arī fiziski var atgādināt «nelaimes čupiņu», neinteresējas par darbu, negrib sadarboties ar klasesbiedriem.
2. Negatīvs emocionālais stāvoklis var raudāt (arī bez iemesla), ir bēdīgs, bezcerīgi noskaņots, izskatās neapmierināts, saīdzis, var just bailes saistībā ar skolu.
3. Vājas sociālās pielāgošanās spējas dažādas problēmas attiecībās ar citiem bērniem un pieaugušajiem: vientuļnieks klasē, klauns vai agresors, dažkārt grēkāzis saviem biedriem, izraisa pārējo nepatiku un noraidījumu, nedrošība attiecībās ar skolotājiem.
4. Intelektuālā aizture sakām, ka bērns mācās sliktāk par savām spējām, pēdējā laikā neizprotami mainījies, izklaidība nevar koncentrēties, ķerties pie mācībām, bezpalīdzība un pasivitāte spriedzes situācijās.
5. Fiziskie simptomi garīga un fiziska aizture vai uzbudinājums (kļūst neierasti lēns vai situācijai neatbilstoši rosīgs), hronisks nogurums, pārmaiņas ēstgribā (ēd nepārtraukti vai negrib ēst tikpat kā nemaz), vispārēja apātija.
Par depresiju var sākt domāt tikai tad, ja daļa minēto vainu vērojama vismaz pāris nedēļu.
Palīdziet savam bērnam taktiski
Ja bērns kādu dienu apraudas, ka klasē viņu neviens nemīl, un vēl nosauc sevi par stulbeni vēl nevaram diagnosticēt depresiju, bet noteikti ir vērts aprunāties ar klases audzinātāju. Vai tas ir bijis tikai viens gadījums, vai klasē tiešām ir attiecību problēmas? Kā bērns jūtas un uzvedas skolā?
Iespējams, šī saruna jūs nomierinās. Varbūt atklāsies vēl kas, ko jūs līdz šim nezinājāt. Varbūt jums kopā ar audzinātāju, psihologu, iespējams, pat bērnu ārstu, jāapsver, kā bērnam pēc iespējas taktiskāk un nemanāmāk palīdzēt. Atkārtoju taktiski. Atbalstam nevajadzētu izpausties apmēram tā: «Saņemies, neāksties, celies un ej paskraidi ar bumbu pa sētu. Un neaizmirsti izmācīties. Es vakarā visu pārbaudīšu.»
Bērnam ir jāzina, ka viņš ir kādam mīļš
Bērna pašvērtējuma korekcijai mīlestības un pieķeršanās izrādīšanai ir liela nozīme pieskārieniem, glāstiem, labiem vārdiem. Par katru bērnam uzticētu mazu darbiņu nevajag aizmirst viņam pateikties. Būtu labi, ja to darītu arī skolotāja.
Emocijām jātop izteiktām. Vecākiem vajadzētu uzklausīt bērna žēlabas vai burkšķēšanu. Mazajam ir tiesības izteikt savas dusmas, jums ir tiesības, tās uzklausot, palikt pie savām domām. Labi palīdz dziedāšana, teātra spēlēšana, gleznošana. Neatkarīgi no rezultāta svarīgs ir process.
Sabiedrisko attiecību veidošanā vecākiem ir mazāk iespēju palīdzēt, tomēr varat atļaut bērnam mājās aicināt draugus, rīkot viesības. Dažkārt par mūsu vientuļā bērna draugiem var kļūt mūsu draugu bērni.
Racionāli jāplāno mācīšanās laiks
Ja bērnam pasliktinājušās sekmes, aprunājieties ar skolotājiem. Bērnam ir jāzina, ka viņš var cerēt uz jūsu atbalstu, ja kaut ko nesapratīs mājas uzdevumos. Mēs varam palīdzēt plānot, konspektēt, izprast uzdevuma noteikumus, atrast kļūdu. Lāča pakalpojums jebkurā vecumā būs mājasdarba melnraksts. Mēs varam atgādināt mācīšanos, bet nedrīkst iedomāties, ka visa skolnieciņa pēcpusdiena un vakars paredzēts tikai mācībām. Tā 12 gadu neizturēt! Drīzāk ir jāpalīdz racionāli saplānot mācīšanās laiku, jāraugās, lai tuvumā nebūtu televizora, lai netraucētu mazi radinieki.
Dariet to, kas jums un jūsu bērnam ir patīkami
Attiecībā uz fiziskajām depresijas izpausmēm jāteic, ka depresija mēdz izvēlēties dīvainas maskas slēpties aiz vēdersāpēm, galvassāpēm, spiediena, pat temperatūras maiņām. Tādās reizēs vajadzētu konsultēties ar ārstu. Bet ikvienā gadījumā vēlams ķerties pie veselīga dzīvesveida ieviešanas savā namā. Gan mums, gan bēdīgajam skolnieciņam ļoti vērtīgas būtu fiziskas nodarbības svaigā gaisā kas nu kurai ģimenei (un arī bērnam!) patīk. Vēlamas ir jebkura veida ūdens procedūras. Ir vērts kopā ar bērnu piesēst pie dienas režīma cik stundu atlicinām miegam, cik atpūtai? Galvenais dariet to, kas ir patīkami gan jums, gan bērnam, jo pārcilvēciskas pūles un ierobežojumi draud ar emocionālu sprādzienu tuvā vai tālā nākotnē.
Ja nu tas ir mūsu pašu nenodejotais balets?
Pieaugušie ir novērojuši, ka depresija piezogas tad, kad ilgāku laiku ir pārslodze darbā vai emocijās. Var gadīties, ka kādam bērnam mūzikas skola, dejošana, svešvaloda un skolas nodarbības kopā ir nieks. Bet citam jau divas skolas reizē, ja tajās vēl sakrīt pārbaudījumu laiki, ir nepaceļama nasta. Ja tā ir bērna izvēle, palīdzēsim viņam. Bet ja nu tās ir tikai mūsu ambīcijas, mūsu bērnībā nenodejotais balets vai nespēlētās klavieres? Tagad zeļ un plaukst pieaugušo izglītība, mācīsimies paši to, pēc kā kāro sirds, un uzmanīgāk ieklausīsimies mūsu bērnos.
Vecākiem visā nevajag vainot sevi
Mēs nedrīkstētu vainot sevi, ja mūsu bērnu piemeklējusi depresija. Tas nepalīdzēs. Tikai labi vecāki spēj ieraudzīt bērna depresiju, un tikai labi vecāki lasa rakstus par audzināšanas tēmām.
Depresija ir reakcija uz stresu vai slimība tās viskritiskākajā izpausmes veidā, bet tā nav garīga slimība. Depresijai ir pašai savs «mūža» ilgums, tā var ilgt sešus mēnešus, tad arī pati pāries. Bet kurš gan būs ar mieru pusgadu vērot tuvinieka ciešanas, tās nekādi neatvieglojot? Jau tas vien, ka mēs apzināmies šāda stāvokļa galīgumu, zinām, ka depresijas mēdz piemeklēt 20 procentu pieaugušo un, kā liecina pētījumi 90. gados mūsu valstī, aptuveni 10 procentu bērnu, atvieglos depresīvā cilvēka izjūtas viņam taču liekas, ka visi apkārtējie skrien palēkdamies, tikai viņam vienam sauli aizsegusi migla.
Nobeigumā gribu izteikt cerību, ka šo rakstu labi vecāki var izgriezt un noglabāt kalendārā kaut kur pie novembra lapām. Spīd un silda saule, daļai cilvēku tā vien jau iedarbojas atveseļojoši, un viņi depresiju novelk līdz ar caurajiem cimdiņiem.
