Ar Zemgaļu svētkiem latvieši un lietuvieši Tērvetē sestdien atzīmēs PHARE programmas atbalstītā novadpētniecības projekta «Pa seno zemgaļu takām» noslēgumu.
Ar Zemgaļu svētkiem latvieši un lietuvieši Tērvetē sestdien atzīmēs PHARE programmas atbalstītā novadpētniecības projekta “Pa seno zemgaļu takām” noslēgumu.
Svētkus rīko sabiedriskā organizācija “Tērvetes attīstības fonds” kopā ar Dobeles rajona Padomi un Lietuvas pierobežas Jonišķu un Akmenes rajoniem Lietuvā. Programmā, kas sāksies pulksten 10 un turpināsies līdz vēlai naktij, piedalīsies latviešu un lietuviešu folkloras kopas, pašdarbības kolektīvi, amatnieki, vēsturnieki un vēstures cienītāji. Tiks attēlotas senās cīņas, demonstrēti zemgaļu tērpi un amatnieku prasmes.
Dienu pulksten 10 atklās orientēšanās sacensības, uz kurām aicināti visu vecumu dalībnieki. No pulksten 13 risināsies tirdziņš, kur amatnieki rādīs audumu, pinumu un citu darinājumu tapšanu, kā arī ļaus šai procesā piedalīties apmeklētājiem. Tirdziņā iecerēta lietuviešu un pašmāju kapelu, folkloras kopu “Trejasmens”, “Vilkači” un “Vilki” uzstāšanās. Vislielāko popularitāti ar daudzveidīgajām aktivitātēm iemantojis pēdējais minētais kolektīvs. Arī paši “Vilki” atzīst, ka skolās, pilsētu svētkos, lielākos un mazākos pasākumos, folkloras festivālos viņus aicina piedalīties bieži, un vairāk nekā desmit gadu vecā kopa krustām šķērsām izbraukājusi visu Latviju. “Vilki” vairākkārt bijuši Lietuvā un arī Vācijā. Koncertu skaits pārsniedzis 450. Tie turklāt neaprobežojas tikai ar dziedāšanu un seno karavīru rituālu demonstrēšanu. Skatītājiem ir iespēja pārbaudīt savu spēku un veiklību šaušanā ar loku, cirvja un šķēpa mešanā, kā arī citās senās latviešu spēka un veiklības spēlēs. Kopā darbojas skolotāji, drošības dienesta darbinieki, aktieris, datorspeciālists un šoferis. Katrs prot arī kādu seno arodu – apstrādāt koku, gatavot senos instrumentus vai kalt 10. – 13. gadsimta rotas. Arī liela daļa “Vilku” tērpu ir pašu gatavoti – šūti krekli, svārki, ādas apavi, kaltas rotas. Tas viss tapis, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10. – 13. gadsimta tērpu fragmentus.
Pulksten 17 paredzēti seno karamākslu demonstrējumi “Trejasmens”, “Vilkaču”, “Excalibura” un “Livoniešu” sniegumā.
Sava vieta svētkos atvēlēta arī dzejai. Pulksten 14 Annas Brigaderes muzejā “Sprīdīši” tā skanēs lietuviski un latviski. Piedalīsies autori no Akmenes, Jonišķiem un Dobeles rajona. Kā stāsta Tērvetes novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilona Šteinberga, viņu vidū būs arī tādi, kam rakstīšana vienlīdz labi padodas abās valodās, piemēram, Zonne Prāmalte. Pēc latvju danču mācībām deju grupas “Dandari” vadībā zemgaļu tērpus rādīs Tērvetes Senvēstures muzejs, kura vadītājs Normunds Jērums, kā “Ziņas” jau rakstīja, šogad Latvijas un Lietuvas zemgaliešu vēstures un folkloras entuziastu gadskārtējās kopāsanākšanas reizē izpelnījās ik gadu tradicionāli piešķirto Zemgaļu ķēniņa titulu.
Svētku apmeklējums ir bez maksas, bet apmeklētāju skaita apzināšanas nolūkā Dabas parka saimnieki viesiem dalīs brīvbiļetes. I.Šteinberga piebilst, ka būs iespēja piedalīties konkursā, atbildot uz jautājumiem, kas pārbauda Dabas parka apmeklētāju vērīgumu. Pulksten 18.30 notiks veiksmīgo konkursantu apbalvošana.
Pulksten 20 sāksies koncertiestudējums “Visi ceļi guņiem pilni”, kurā tāpat kā pārējās svētku norisēs piedalīsies gan latviešu, gan lietuviešu mūzikas un deju kolektīvi un kuru režisore Māra Krūmiņa iecerējusi kā novada tagadnes un pagātnes sarunu. Pirmajā – senatnei veltītajā – daļā valdīšot folklora, otrajā iesaistīšoties, piemēram, tērvetnieču popgrupa “4. elements”, Oskars un Raimonds Petrauski un citi.
Pēc koncerta apmeklētājiem būs iespēja vērot uguns rituālu, ko rīkos folkloras kopa “Puduris”, bet svētki noslēgsies ar zaļumballi, un arī tajā par mūziku gādāšot kolektīvi no Latvijas un Lietuvas robežas abām pusēm.
I.Šteinberga atklāj, ka rīkotāji iecerējuši Zemgaļu svētku ikgadēju tradīciju Tērvetē turpināt. Šoreiz notikums saskaņots ar zemgaļu pilskalnu pētīšanas projekta nobeiguma laiku, bet nākamos gadus to varēs rīkot no apmeklētāju piesaistes viedokļa pateicīgākā laikā – vairāk uz rudens pusi.
