Termins «integrācija» pēdējos pāris gados no latviešu valodas jaunvārda kļuvis par neatņemamu valodas sastāvdaļu un parādās gandrīz vai katrā trešajā lasāmajā vai klausāmajā paziņojumā.
Termins “integrācija” pēdējos pāris gados no latviešu valodas jaunvārda kļuvis par neatņemamu valodas sastāvdaļu un parādās gandrīz vai katrā trešajā lasāmajā vai klausāmajā paziņojumā.
Tagad pienākusi kārta arī muzikālajai integrācijai jeb, pareizāk sakot, mēģinājumam pabāzt zem šā cēlā termina arī mūziku. Žēl tikai, ka eksperimentētāji nesaprot, ka tādām aktivitātēm nav seguma. Latvijā jau sen cieņā bijusi krievu mūzika – tie, kam mājas kolekcijās ir vairāk nekā kārtējās “100% svaigās mūzikas” izlases, zina un spēj novērtēt plašā krievu mūzikas tirgus ietekmi uz izpildījuma kvalitāti un līdz ar to arī uz sniegumu. Latvijā viens no pēdējo gadu apmeklētākajiem festivāliem bija Viktora Coja piemiņas pasākums Jūrmalā, kurā dominēja tieši krievu mūzika. Savukārt festivālu organizētāji savās programmās iekļauj pa kādai krievvalodīgai brigādei.
Jāintegrē nevis dažādas tautas ar mūziku (jo, piemēram, gadījumā ar krievvalodīgo grupu koncertiem sanāk, ka integrēti tiek latvieši), bet gan mūziķi – lai, apmainoties ar idejām un mūzikas pasniegšanas tehniku, klausītāji varētu iegūt jaunu, kvalitatīvu mūziku. Tai nav jāpadara krievs par latvieti, igaunis – par lietuvieti. Mūzikai ir citi mērķi.
Lielisks piemērs tam ir Latvijas – Igaunijas rokfestivāls, kad Latvijas un Igaunijas “underground” mūziķi iepazīst cits citu, mācās un iegūst jaunu, pat vēl labāku skanējumu. Eksperimentam, ja nu līdz Valkai braukt slinkums, 21. augustā Pasta salā nāciet un integrējieties mūzikā latviešu, krievu, angļu un arī igauņu valodā spēlējošo grupu pavadījumā. Redzēsim, kas jums no tā iznāks.
