Septiņpadsmit dienu draudzības un dvēseļu radniecības un tikai dažas sekundes sāncensības. Tā ir brīnišķīga pasaule!
“Septiņpadsmit dienu draudzības un dvēseļu radniecības un tikai dažas sekundes sāncensības. Tā ir brīnišķīga pasaule!”
“Dopingoti sportisti, pērkami tiesneši un apsardzei iztērēti miljoni. Kam tas vajadzīgs?”
Tik lielā domu un izjūtu amplitūdā pasaule sagaidīja 28. olimpiskās spēles.
Ar režisora Dimitra Papajoannu režisēto grandiozo atklāšanas ceremoniju, kurā piedalījās apmēram 8000 dažādu izpildītāju un tehnisko palīgu, vakar sākās pasaules sporta dzīves galvenais notikums, kas, gluži kā pirms 108 gadiem pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Tiesa, olimpisko spēļu pirmsākumos tika pārtraukti kari, nolikti ieroči, un antīkajā pasaulē iestājās miers. Tagad skatāmies TV ziņās, kā Atēnu iedzīvotāji pamet savas mājas, lai dotos atvaļinājumos un ļautu tūkstošiem apsardzes darbinieku labāk “pārredzēt teritoriju” laikā, kad neviens vairs nevar būt drošs par to, kas briest teroristu galvās.
Pamatojot mūsdienu olimpiskās kustības rašanos, Pjērs de Kubertēns 1895. gadā rakstīja: “Veselīga demokrātija, gudrs un mierīgs internacionālisms ienāk jaunajos stadionos un palīdz nostiprināties godīguma un nesavtības kultam.” 28. olimpisko spēļu priekšvakarā 2004. gadā mēs uzzinām par korupciju Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā un gandrīz vai ik pārdienu – par dopinga lietošanā pieķertiem sportistiem, kas neizies uz starta Atēnās.
Tomēr, kā saka populārā LTV raidījuma ievadvārdi, – viss notiek, bet brīvība ir mūsu attieksmē pret notiekošo. Un no tā, kā pasaules sporta sabiedrība un arī mūsu, līdzjutēju, sabiedrība novērtēs pašreizējās rezultātu uzlabošanas tendences un krampīgās biznesa cīņas par spēļu rīkošanas tiesībām, būs atkarīga arī olimpisko spēļu attīstība, to jēgas un misijas saglabāšana.
Gudri vīri jau sākuši nopietni spriest par šīm lietām. Pirms olimpiādes Atēnās notikusi tradicionālā sporta zinātnieku konference, kur piedalījušies arī Latvijas pārstāvji. Nopietns izvērtējums acīmredzot būs ar korupciju saistītajiem notikumiem, kas atklājušies pirms 28. spēlēm. Bet pagaidām – olimpiskā lāpa deg, un mēs visi esam aicināti ļauties svētkiem.
Mūsu pilsētai svētku prieka iemesls ir trīskāršs – Jelgava ir viens no diviem Latvijas kartē atzīmētajiem punktiem, no kurienes nāk trīs šāgada olimpieši (no citurienes pa vienam, diviem un tikai rīdzinieku ir ducis). Peldētāji Agnese Ozoliņa, Guntars Deičmans un Andrejs Dūda ir tie, kas šajās dienās pirmām kārtām mums liek pievērst savas domas Atēnām. Jā, mēs nesapņojam par medaļām. Latvijas peldētāju uzdevums ir parādīt savus labākos rezultātus un pirmām kārtām pārspēt pašiem sevi. Tad nu turēsim īkšķus un raidīsim viņiem visas savas labās domas un vēlējumus! Protams, neaizmirstot ielūkoties arī, kas notiek šķēpmešanas sektorā, vingrošanas zālē, pie šāvēju mērķiem, soļotāju un barjerskrējēju celiņos – visur, kur tērpu sarkanbaltsarkanās krāsas liecinās: te notiek cīņa ne vien ar sevi, bet arī par Latviju.
