Vasaras nogale vai zeltainais rudens noteikti ir piemērots laiks, lai, neņemot garu atvaļinājumu un nekavējot skolu, pēkšņi piektdienas vakarā saliktu somā nepieciešamās mantas un brīvdienās dotos ceļojumā apskatīt mūsu pašu Latviju.
Vasaras nogale vai zeltainais rudens noteikti ir piemērots laiks, lai, neņemot garu atvaļinājumu un nekavējot skolu, pēkšņi piektdienas vakarā saliktu somā nepieciešamās mantas un brīvdienās dotos ceļojumā apskatīt mūsu pašu Latviju. Šoreiz braucam uz Latgali!
Starts ir Rīgā, kur satiekam draugus – kopā ceļot jautrāk –, savukārt mūsu maršruta pēdējais apskates objekts ir Daugavpils. Tiesa, lai “paņemtu” vairāk Latgales, vispirms izmetam līkumu caur Preiļiem un Krāslavai.
1. Lielvārde
Agrā rīta stundā pirmā pietura ir 55 kilometrus no Rīgas, un tā ir Lāčplēša dzimtene Lielvārde. Mēdz teikt, ka Andreja Pumpura muzejs ir pirmā vieta, kurp jābrauc, lai iepazītos ar pagātni, skatītu šodienu un domātu par rītdienu. Protams, Lāčauša “gultu” un muzeju dodamies apskatīt, bet ne vispirms. Pa ceļam ievilina Lielvārdes pils, kas, no baļķiem celta, dod priekšstatu par dzīvi devītajā, desmitajā gadsimtā. Tur pieliekdamies var paložņāt pa mazajām būdiņām. Kā nekā tajos laikos cilvēki knapi pārauguši metru un 60 centimetru. Pilī ekskursantus sagaida atbilstoši tērpies vīrs, kas ne vien tirgo biļetes, bet arī izklāsta, ko redzam. Gidam laikam simtām reižu bijis jāstāsta atbraucējiem viens un tas pats, tālab viņš ne vien informāciju perfekti iemācījies no galvas, bet arī satrenējies ātrrunāšanā. Vārdi viņam birst no mutes tik strauji, ka brīžam liekas, ka vīrs nerunā latviski.
2. Koknese
Protams, pilsdrupas pašā Daugavas krastā, kas ir viens no unikālākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā, kā arī tūristu iecienīta vieta. Pie drupām viesus gaida kāda atrakcija – iespēja izkalt pašam savu seno laiku monētu. Pretī gan jādod mūsu pašu latiņš.
3. Līvāni
Esam jau 167 kilometrus no Rīgas. Der piestāt, jo akciju sabiedrības “Līvānu stikls” muzejā ir unikāla iespēja vienkopus aplūkot visos laikos fabrikā ražoto produkciju. Interesanti atpazīt vāzes un glāzes, kādas rotā vecmāmiņu plauktus, kādas lietoja vēl senāk, kā arī mūsdienu traukus un tādus, kas ceļo pie saviem saimniekiem uz ārzemēm.
Rodas priekšstats, ka Līvānos ir sava dzīves idille, kas nav domāta citiem. Sakrīt, ka ierodamies pilsētas svētkos. Par tiem liecina daža laba vietēja mēroga aktivitāte un neliels tirdziņš. Ieturēt pusdienu maltīti nav kur. Daudzviet sestdienās virtuve ir slēgta, bet kādā kafejnīcā ēdienkartē ierakstīto ēdienu vienkārši nav. Vien karbonādes dažādām gaumēm. Tā mēs ar nejauši sastaptu ģimeni, apstaigājuši visas Līvānu ēstuves, vēlreiz satiekamies kādā bistro Preiļos. Sasmaidāmies.
4. Preiļi
Ieplānotā dienas kulminācija ir Aglona, tālab Preiļos uzturamies neilgi. Vien izstaigājam kādu parku un caur automašīnas logiem apskatām pilsētu.
5. Aglona
Te, šķiet, komentāri lieki. Aglonas bazilika un tās teritorija ir ļoti iespaidīga. Tā ir pietiekami liela, un skatāmā ir daudz, tālab ar vismaz stundu laika jārēķinās. Tūristiem ir ļauts ieiet krāšņajā dievnamā un klusiņām parunāties ar Dieviņu, palūdzot par visu mīļo veselību, laimi un labklājību. Tur rodas sajūta, ka cilvēku likteņa taku veidotājs ir īpaši tuvu un labi jo labi sadzird mūsu vārdus.
6. Naktsmītne
Bijām pārlieku izklaidīgi, nerezervējot naktsmājas iepriekš. Vasarā Latgales pusē tūristu ir daudz un viesu mājas jau aizņemtas. Mums gan pamatīgi paveicas, jo kādas brīvdienu mājas saimniecei pēdējā brīdī četri cilvēki atteikuši rezervāciju un viņu vietā pieņem mūs. Tā nonākam Preiļu rajona Rušonas pagastā, nudien skaistā vietā – starp diviem ezeriem pie viesmīlīgiem saimniekiem. Jau iepriekš izlēmām, ka nenakšņosim teltīs, bet gan apmetīsimies kādā namiņā, lai labāk izgaršotu ļaužu dzīves ikdienu zilo ezeru zemes laukos un arī iepazītos ar turieniešiem. Turklāt vēlējāmies arī romantisku vakaru ar dažādām lauku tūrismam atbilstošām izklaides iespējām. Par laimi, tas viss izdodas. Braucam ar laivām, izmantojam glīti iekārtoto piknika vietu ezera krastā un vēl laipnā saimniece mūs pacienā ar svaigi kūpinātām zivīm. Nu ko vairāk var vēlēties! Naktsmītne vienam cilvēkam izmaksāja septiņus latus. Protams, par laivu nomu un malku jāmaksā atsevišķi.
7. Sauleskalns
Nākamajā rītā vēl krūtīs ievelkam Latgales dabas gaisu. Sauleskalns atrodas Krāslavas rajona Kombuļu pagastā un pār tuvāko apkārtni paceļas 60 metru augstumā, kā arī izslējies 211 metru virs jūras līmeņa. Kalns ir ieapaļš un tiešām pasakains, taču tā apkārtne vēsta par pilnīgi pamestu nostūri. Līdzīgi kā Jūrmalā vecās sanatorijas stāv pamesta daudzstāvu ēka, kas padomju laikos kalpojusi par ievērojamu amatpersonu apmešanās vietu. Ceļš, kas reiz bijis “glauna”, asfaltēta brauktuve, tagad jūk un brūk. Laika gaitā viss mainās. Bet mēs priecājamies par dabu un pamielojamies ar kalnā salasītām meža zemenēm.
8. Drīdzis
Kā gan varam aizbraukt no Latgales, nepamērcējot kājas Latvijas dziļākajā ezerā! Tā vidējais dziļums ir 12,8 metri. Citādi jau ezers kā ezers!
9. Krāslava
Apstājamies skatu laukumā pie pilsētas robežas. Visapkārt paveras burvīga ainava uz pilsētu un Daugavu. Mūsu ceļojumu varētu nosaukt “gar Daugavas lokiem”. Upi redzējām gan varenu un platu, gan pavisam šauru, ka nezinātājs nemaz nepateiktu, ka tā ir Daugava. Vēl uz upi paveramies no kāda Krāslavas tirgus laukuma, kur, starp citu, nopērkam lētas gailenītes.
Pieticībā slēpjas kārtīgas Latgales burvība, un to ir vērts izbaudīt.
10. Daugavpils
Visbeidzot galamērķis svētdienas pēcpusdienā. Lai arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā pēdējo gadu laikā notikušas pozitīvas pārmaiņas, pietiekami pievilcīgus vaibstus tā vēl nav atguvusi. Tiesa, glīti sakopta ir Daugavpils Pedagoģiskās universitātes apkārtne. Bet 170 gadu senajam cietoksnim, kas ir lielākais valsts nekustamais īpašums, tā arī vēl nav atrasts pielietojums. Cietoksnī sadzīvo trīs laikmeti. Proti, vēsturiskie un iespaidīgie 19. gadsimta mūri un čuguna lielgabali, vēl šobaltdien ļoti spilgti izteiktā padomju simbolika, kā arī mūsdienu cilvēks. Vien izsapņot varējām vīziju, kā ideāli sakopt vareno Daugavpils cietoksni, lai tūristi liptin liptu ap to kā mušas ap…
Mājās atgriežamies ap pusdesmitiem vakarā, lai enerģijas pilni sagatavotos jaunajam darba cēlienam pēc neierastajām, atsvaidzinošajām un brīnišķīgajām brīvdienām. Iesaku pamēģināt!
***
Uzziņai
Teju visos apskates objektos, tai skaitā arī pilsdrupās, kas reiz bija apskatāmas par brīvu, ir ieejas maksa. Tā pārsvarā svārstās no pārdesmit santīmiem līdz latam.
Visur par tūristu iecienītajiem apskates objektiem brīdina norādes – kas kur un cik tālu.
Pārsteidzoši, bet Latgalē ļoti daudzās vietās pie ezeriem un citām ūdenskrātuvēm, kur ceļotājs labprāt uzslietu telti un atpūstos, brīdina spilgta ceļa zīme “Iebraukt aizliegts”. Tai līdzās nevar nepamanīt uzrakstu “Privātīpašums”.
