Ar aptaujām šodien nevienu nepārsteigsi. Firmas, kas specializējas to veikšanā, interesējas, ko domājam, ēdam, ģērbjam un visbeidzot, vai zāle jaunībā bija zaļāka un debesis zilākas.
Ar aptaujām šodien nevienu nepārsteigsi. Firmas, kas specializējas to veikšanā, interesējas, ko domājam, ēdam, ģērbjam un visbeidzot, vai zāle jaunībā bija zaļāka un debesis zilākas. Par pēdējo var atbildēt pat nedomājot. Protams, zaļāka un zilākas, un tik lietainas vasaras kā šogad nebija pieredzētas.
Piemēram, jūnijā “Latvijas fakti”, aptaujājot pilsoņus, secināja, ka Latvijas valsts dalību ES atbalsta vairāk nekā puse pilsoņu. Tajā pašā laikā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu veiktajā pētījumā secināja, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju ir raksturīga vienaldzība pret visu, kas saistās ar ES. Turklāt viņi uzskata, ka ES nav “ne laba, ne slikta” lieta.
Tas ir kopumā, tomēr nepieciešams pacelt rādītājpirkstu un sacīt par klasiku kļuvušo pirmā atjaunotās Latvijas premjerministra Ivara Godmaņa vārdu: “Bet!” Par “labu lietu” Latvijas iestāšanos ES biežāk atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un tie, kas vecāki par 65 gadiem. Arī respondenti ar augstāko izglītību un latvieši. “Slikta lieta” tā šķitusi aptaujātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem, respondentiem ar pamatizglītību un citu tautību pārstāvjiem.
Gandrīz tajā pašā laikā tā paša centra veiktajā aptaujā, vai mūsu uzņēmēji spēj sekmīgi konkurēt ar ārvalstu firmām, trešdaļa aptaujāto atbildēja, ka nespējot gan. Vairāk par pusi par pašmāju uzņēmējiem bija daudz labākās domās. Un atkal jāsecina, ka lielāku optimismu izrādījuši latvieši, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni un ienākumiem. Un, kas jo svarīgāk, optimisti bijuši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī no 45 līdz 54 gadus vecie, ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 85 latus un, kas patīkami, dzīvo Zemgalē.
Kā kontrastduša minētajam SKDS jūnijā veikta cita aptauja, kas pierāda, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis pēdējo 15 gadu laikā ir pasliktinājies, ka tikai sestdaļa iedzīvotāju atzīst savu dzīvi par labāku, bet desmitā daļa ir pārliecināti, ka nekas nav mainījies. Analizējot atbildes dažādās sociālajās grupās, jāsecina, ka pašreizējo materiālo situāciju par labāku nekā pirms gada, pieciem un piecpadsmit gadiem biežāk uzskata atbildētāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību, valsts sektorā nodarbinātie un tie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no 85 līdz 127 latiem. Savukārt ģimenes materiālā situācija agrāk bijusi labāka tiem, kas ir vecāki par 45 gadiem, ar pamatskolas izglītību un kam mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 74 latus.
Kur visam minētajam tā sāls? Atbilde varbūt būs banāla un pliekana. Nelaimīgi jūtas cilvēki, kuriem spēka gadi jau aiz muguras, vai arī tie, kuru izglītības līmenis neļauj vairs konkurēt darba tirgū. Pēdējos gados, notiekot ekonomikas kopējai attīstībai, iespējas vieglāk atrast nodarbošanos paveras tiem, kuru izglītība un iemaņas iepriekšējos gados to neļāva. Tikai jāsecina, ka nekā nedarīšanas un “roku nolaišanas” sērga piemeklējusi minētās iedzīvotāju grupas, kuras notikušo vērtē drīzāk negatīvi. Varbūt atgādinājumam par vecajiem labajiem laikiem kādu mēnesi derētu sarīkot akciju “Cukurs, ziepes un putekļu sūcējs – tikai par taloniem”!
