Diplomētam celtniekam Jurim Studentam un Amatnieku kameras pārstāvim Aigaram Stilleram ir radusies ideja izveidot Jelgavā mūsdienām atbilstošu izstāžu kompleksu.
Diplomētam celtniekam Jurim Studentam un Amatnieku kameras pārstāvim Aigaram Stilleram ir radusies ideja izveidot Jelgavā mūsdienām atbilstošu izstāžu kompleksu.
Vai mūsu pilsēta ir sliktāka par Liepāju, Ventspili vai Daugavpili (Rīga, protams, ir ārpus konkurences), kur pilsētas varasvīri, tālredzīgi saimnieki būdami, apsteiguši Jelgavu un iedibinājuši saimniecisko izstāžu tradīcijas? viņi neizpratnē vaicā.
Pamati – klasiski
Abu entuziastu kompleksa projekts, neņemot vērā Jelgavas kā izstāžu šūpuļa vēsturiskās saknes, galvenokārt tiek balstīts uz klasiskiem pamatiem komercizstādēm kā vienu no efektīvākajiem reklāmas veidiem. Ne vien dalībniekiem, bet arī pilsētai, kur tā rīkota.
Savukārt konkrētās izstādes dalībfirmām tas dod iespēju visai īsā laikā atrast jaunus klientus, sadarbības partnerus un paplašināt produkcijas noieta tirgu. Turklāt izstāžu ietvaros notiek savstarpēja izglītošanās ekonomikā un uzņēmējdarbībā, pieredzes apmaiņa pārdošanas, sevis reprezentēšanas mākslā. Savukārt apmeklētājiem izstādē vienuviet iespējams pietiekami vispusīgi iepazīt konkrēto nozari, tās attīstības perspektīvas, kā arī atrast vajadzīgo.
Vieta nolūkota
Lai gan projekts ir teorētisks, tomēr tā ideja visai interesanta, jo līdzšinējie aizsākumi atjaunot Jelgavā saimnieciskās izstādes bijuši neefektīvi.
Kā iespējamo kompleksa atrašanās vietu idejas autori nolūkojuši Aspazijas un Asteru ielas krustojuma apkaimi, kur savulaik sākta 5. vidusskolas peldbaseina būve. Ēka ir atdalīta no skolas korpusa. Tās slēgto telpu platība ir gandrīz divi tūkstoši kvadrātmetru, kas ļauj izvietot 140 firmu, katrai atvēlot deviņus. Apkaimē iespējams piebūvēt papildu halles vai nojumes. Aspazijas ielas pretējā pusē atrodas autostāvvietai piemērota vieta. Nedaudz tālāk nepabeigta vairākstāvu ēka, īsti atbilstoša moteļa un informācijas centra vajadzībām, kur rīkot seminārus un konferences.
Vajadzīgs līmenis
Apkaimē ir izstāžu nolūkiem piemērota infrastruktūra, pievedceļi un tālākās paplašināšanās perspektīvas. Tuvējā apbūve nav vēl nolaista, un to izstāžu interesentiem nav kauns rādīt.
Idejas autori nosveras uz to, ka izstāžu komplekss nav tikai bizness, jo vairāk kalpo pilsētas un tās iedzīvotāju interesēm. Jebkurā gadījumā tajā jānodrošina attiecīgs līmenis, lai izstāžu dalībniekiem nebūtu jāraizējas par galdiem un plauktiem savu ekspozīciju izvietošanai, kā tas līdz šim bijis vietējo ražotāju izstādēs.
Apmēram trešā organizēto izstāžu daļa varētu būt saistīta ar lauksaimniecisko tematiku. Rīgas izstāžu haļļu lielās noslodzes dēļ Jelgavā varētu pievērsties specifiskākām izstādēm. Tas saistītu lielāku attiecīgās jomas speciālistu un interesentu loku un paplašinātu dalībnieku amplitūdu, sasniedzot starptautiskus mērogus.
Aprēķini tikai top
Lai sāktu praktiskus soļus, meklējami sadarbības ceļi ar zemes īpašniekiem un risināmi jautājumi ar ēku īpašniekiem. Konkrētākas finansiālās projekta aplēses un koncepcijas ir tapšanas stadijā. Idejas autori ar savu nodomu iepazīstinājuši domes pārstāvjus un iecerējuši, ka būtu lietderīgi veidot ar pašvaldību kopēju uzņēmumu. Vietējā vara tajā piedalītos kā zemes un ēku īpašniece. Tas būtu vienkāršākais investīciju un kredītu piesaistes ceļš. Citādi interesenti uz pašvaldības līdzekļiem nepretendē.
Entuziasti ir pārliecināti, ka komercizstādes pieder pie lietām, kas samērā ātri ļauj atpelnīt ieguldījumus. Tas daudzo Rīgas izstāžu kompleksu iespaidā. Taču tā īsti šā biznesa ikdienu un virtuves pusi viņi nav apguvuši. Līdzšinējā darbošanās vairāk bijusi saistīta ar rūpēm par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Ideja – interesanta, bet…
Domes informācijas nodaļas vadītājs Edijs Mercs izstāžu kompleksa ideju atzīst par gana interesantu, taču finansiāli visai ietilpīgu. Oficiālā līmenī dome šinī jautājumā pagaidām neko nav paredzējusi skatīt.
Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks un Jelgavas ekonomiskās politikas izstrādņu virzītājs Raitis Vītoliņš piekrīt, ka ideja ir vērā ņemama un zina teikt par līdzīgu kompleksu darbošanos Dānijas provinces pilsētās.
Savulaik līdzīga iecere bijusi arī domei, taču finansiālu apsvērumu dēļ atlikta. R.Vītoliņš norāda, ka enerģiskiem uzņēmējiem, kam skaidra stratēģija un pietiekami līdzekļu, dome ir ar mieru palīdzēt risināt sīkākas aizķeršanās. Taču pašreizējā budžeta apstākļos uz domes līdzdalību kādā jaunā uzņēmumā cerēt ir velti.
Viss ir atkarīgs no iniciatoru iespējām, lai gan ideja noraidīta netiek. Varbūt varētu sākt ar mazumiņu. Nepretendējot uz starptautisku atzinību, kaut vai ar zemniecības izstādi Jelgavā tradicionālo Pļaujas svētku ietvaros.
Lai cīnās!
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Imants Kanaška, «Ziņu» iztaujāts, atzina, ka izstāžu komplekss ir laba lieta. Vairāki pilsētas uzņēmēji šādu iespēju apsvēruši jau pirms laba laika. Diemžēl ekonomiskie aprēķini, kā arī pieredze, vietējo ražojumu gadatirgus rīkojot, projektam nav bijuši labvēlīgi par drīzu ieguldījumu atpelnīšanu nevar būt ne runas.
Paredzot, ka kompleksā ieguldāma patiešām liela nauda, nezinu, kad tā pašreizējos apstākļos sāktu dot atdevi, saka I.Kanaška un norāda, ka šai ziņā nelabvēlīgs ir galvaspilsētas tuvums. Turklāt arī tur ne jau visas izstādes ir rentablas.
