28. augustā pulksten 12 Bērzes baznīcas zvans, kuru tai dāvājis bijušais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, aicinās tuvus un tālus viesus uz dievnama 180 gadu jubilejas pateicības dievkalpojumu.
28. augustā pulksten 12 Bērzes baznīcas zvans, kuru tai dāvājis bijušais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, aicinās tuvus un tālus viesus uz dievnama 180 gadu jubilejas pateicības dievkalpojumu.
“Aiz Lustes muižas pils paceļas glītā Bērzes baznīca. Kā zemē nolaidies balts gulbis,” tā pirmās brīvvalsts laikā par Bērzes dievnamu rakstīja teoloģijas zinātņu doktors Kārlis Kundziņš. 1743. gadā Bērzē uzcelta koka baznīca uz mūra pamatiem. XIX gadsimta sākumā ēka bija stipri novecojusi.Tā 1824. gadā tika uzcelts tagadējais mūra dievnams. Otrā pasaules karā baznīca stipri cieta. Padomju armijas karavīri bija izplēsuši grīdu, sadedzinājuši solus, nopostījuši altāri.
Pēckara gados draudze sava ilggadējā mācītāja Alfona Vecmaņa vadībā dievnamu daļēji atjaunoja. Tomēr līdz agrākajam krāšņumam tas nav ticis vēl šodien. Steidzami nepieciešams griestu remonts, jāatjauno apkures sistēma, jāveic iekšējais un ārējais kosmētiskais remonts. Bērzes baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā cieši saistīta arī ar Kārli Ulmani, tieši tur valsts vadītājs 1939. gada Pļaujas svētkos gāja pie dievgalda.
Pēc statistikas datiem, 1938. gadā Bērzes draudzē bijis trīs tūkstoši locekļu. Kara un pēckara gados tie izklīduši pa visu pasauli. Daudzi pēc izsūtījuma uz Sibīriju nav atgriezušies dzimtajā pusē. Patlaban esam 58 draudzes locekļi no Bērzes, Jaunbērzes, Līvbērzes un Glūdas pagasta. Draudze ar saviem līdzekļiem nav spējīga veikt baznīcas remontu, tādēļ vēršamies pēc palīdzības pie visiem, kam rūp Bērzes dievnama liktenis. Naudu var ieskaitīt Latvijas Hipotēku un zemes bankas Dobeles nodaļā: kods 3700092750001, Bērzes draudzes reģistrācijas numurs 90000447752.
