«Ziņas» jau vairākkārt pievērsušas uzmanību drošības jautājumiem uz Latvijas, it īpaši uz mūsu pilsētas, ceļiem un ielām. Šoreiz piedāvājam divu jelgavnieku pārdomas par to.
“Ziņas” jau vairākkārt pievērsušas uzmanību drošības jautājumiem uz Latvijas, it īpaši uz mūsu pilsētas, ceļiem un ielām. Šoreiz piedāvājam divu jelgavnieku pārdomas par to.
Ceļu satiksmes drošības stāvoklis uz Latvijas ceļiem un pilsētu ielām ir slikts. Katru dienu bojā iet viens vai pat vairāki cilvēki. Vienīgais mierinājums, ka cieš (brauc kokos, stabos un grāvjos) paši braucēji, mazāk paņemot līdzi nevainīgos pretimbraucējus. Kā dzīvojam, tā arī braucam: ātri, agresīvi, nekaunīgi un neapdomīgi. Īpaši tas raksturīgs tiem, kam ir nauda, jo zina, ka viņiem vienmēr būs taisnība un aizstāvība. Lielākais transporta līdzekļu skaits koncentrējas pilsētās. Ielu un daudzu krustojumu caurlaides spējas ir izsmeltas, veidojas sastrēgumi, nepietiek vietas, lai novietotu visus transportlīdzekļus. Šīs problēmas draud arī Jelgavai, tāpēc būtu vērts padomāt, kā tās pēc iespējas vienkāršāk un lētāk atrisināt.
Jau tagad pilsētas centrālajās ielās atrast vietu, kur novietot automašīnu, nav vienkārši. Cenšoties iespiesties spraugā starp stāvošiem “autiņiem”, bieži vien tie tiek bojāti. Kā liecina statistika, līderes šajā ziņā ir sievietes. Daudzās ielās, manuprāt, nepamatoti novietotas ceļazīmes “Apstāties aizliegts”. Piemēram, Zemgales prospektā no dzelzceļa stacijas puses un pēc Palīdzības ielas nevajadzīgi izvietotas trīs tādas zīmes. Tā nav nepieciešama arī Pasta ielā pirms gājēju pārejas pie autoostas. Zīmei nav norādītas darbības zonas, līdz ar to tā darbojas līdz nākamajam krustojumam. Transporta līdzekļu vadītāji, kas novieto mašīnas aiz gājēju pārejas, pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus (interesanti, kāpēc Ceļu policija to nav pamanījusi!). Apstāšanās attālumu starp gājēju pārejām taču regulē CSN. Manuprāt, minētajā autoostas pārejā gājējiem luksofora atļaujošā fāze ir par ilgu, jo bieži transporta līdzekļi stāv pie tukšas pārejas.
Rekonstruējot ietves vai ielas braucamo daļu pilsētā, tās atdala ar pārāk augstām apmalēm. Pat tik augstām, ka tās neļauj atvērt automašīnas durvis. Lai izkāptu no auto, tas jāaptur metra attālumā no ietves, kas nav atļauts, un jaunā Administratīvo pārkāpumu kodeksa 119. panta 9. punkta 3. daļa par to paredz brīdinājumu vai desmit latu sodu.
Ja apmaļu pasūtītāji un ražotāji būtu ieinteresēti, tās izvietotu 10 – 15 centimetru augstumā virs brauktuves līmeņa un ar slīpumu uz ietves pusi. Tad vajadzības gadījumā autovadītāji varētu ievērojami atbrīvot brauktuvi, novietojot transporta līdzekli zem leņķa pret ielas garenasi. Pašreiz, kad notiek intensīvi Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas darbi, būtu ļoti vēlams, lai pēc rekonstrukcijas ielas braukšanas joslu platums atbilstu standartiem (3,5 metri) un transportlīdzekļus būtu iespējams novietot stāvēšanai. Tas veicinātu satiksmes drošību, jo likvidētu vai vismaz atvieglotu pārkārtošanās manevru nepieciešamību ielu posmos.
Neattaisnoti tiek izvietota arī “Stop” zīme. Piemēram, Pasta un Dobeles ielas krustojumā. Standarts LVS 77:1996 “Ceļa zīmes (..) lietošanas noteikumi” paredz šo zīmi izvietot krustojumā, ja šķērsojošā ielā ir nepietiekama redzamība, taču, braucot no tirgus puses pa Pasta ielu, krustojumā Dobeles iela ir ļoti labi pārredzama, vēl jo vairāk – transportlīdzekļu plūsma pa to notiek vienā virzienā. Tāpēc vadītāji neuzskata par nepieciešamu apturēt braucamo pirms krustojuma šķērsošanas. Taču pārliecināt policistu, ka apstāties šajā situācijā nav vajadzības, izdosies tikai retajam…
Satiksmes drošība veidojas no daudziem saistītiem jautājumiem. Ja satiksmes organizācija ir pārdomāta, tā nenervozē vadītājus un nerada diskomfortu. Detalizēti risinot šos jautājumus pilsētā, būtu iespējams rast risinājumus, kas neprasītu lielus līdzekļus, bet uzlabotu satiksmi.
***
Par situāciju uz ielām pilsētā skaļi esam sākuši runāt tikai pēdējā laikā. Tomēr darbus vēl neredz. Kā mēs ievērojam satiksmes noteikumus Jelgavā? Šoreiz vēlētos analizēt mūsu autovadītāju braukšanas kultūru, ceļu satiksmes noteikumu interpretēšanu un to ievērošanu.
Vispirms par jauno autovadītāju sagatavošanu – autovadītāju kursiem. Bieži vien sludinājumos par uzņemšanu tajos minēts, ka teorijas apmācība notiek bez maksas. Kā tas var būt? Par velti nenotiek nekas. Saprotams, teorijai kursos tiek pievērsta tikai otršķirīga uzmanība. To var novērot arī Jelgavas ielās. Pilsētā ir daudz vienvirziena ielu, kas nozīmē, ka uz tām ir kustības īpatnības. Ceļu satiksmes noteikumu 53. punkts nosaka – nogriežoties pa labi vai kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, vadītājam laikus jāieņem malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā. Uz lielām ielām ar vienvirziena kustību – Akadēmijas, Pasta – ir attiecīgas norādes, bet Dobeles, Uzvaras un citās ielās tādas nav. Tāpēc (krustojumi Katoļu – Lielā iela, Uzvaras – K.Barona iela, Uzvaras – Dobeles iela, Dobeles – Pasta iela un citi) autovadītāji nereti kreiso pagriezienu veic ne no malējās (kreisās) joslas, bet gan no ielas vidus. Tāds manevrs traucē tiem vadītājiem, kas veic kreiso pagriezienu atbilstoši noteikumiem, ne reizi vien radot avārijas situācijas.
Uz Jelgavas šaurajām un transportlīdzekļiem pilnajām ielām ļoti traucē vadītāji, kas noteikumu 49. punktu uztver ļoti savdabīgi. Šajā punktā teikts, ka vadītājam pirms jebkāda manevra signāls jāparāda savlaicīgi. Ko nozīmē savlaicīgi? Stāvot krustojumā pie sarkanās gaismas, ļoti bieži kreisā pagrieziena signāls tiek ieslēgts reizē ar dzelteno luksofora signālu. Vai tā ir savlaicīga signāla parādīšana? Šāda rīcība traucē aizmugurē braucošos vadītājus. Īpaši tos, kas nolēmuši turpināt kustību taisni. Arī pagrieziena signāls, īpaši, mainot joslas, bieži vien tiek ieslēgts vienlaicīgi ar manevru.
Apmācības laikā diezin vai pietiekama uzmanība tiek pievērsta braukšanas kultūrai un disciplīnai. To var spriest par autovadītāju dažbrīd pilnīgu satiksmes noteikumu ignorēšanu. Dzīvoju Lielās un Uzvaras ielas krustojuma tuvumā. Tur ir ļoti spilgti un labi pamanāmi braucamās daļas apzīmējumi uz asfalta. Tomēr katru reizi, kad paveros logā, atkal redzu kārtējo noteikumu pārkāpēju. No tilta puses uz Lielās ielas, iebraucot Uzvaras ielā, izvietota ceļazīme “Braukt taisni”. Bet, kam vajag, tas brauc arī pa kreisi… Ir redzēts, ka kreiso pagriezienu šajā vietā veic Autobusu parka šoferis, steigdamies uz pusdienas pārtraukumu. Tajā krustojumā tiek izlaisti pasažieri, bet autobuss dodas pa kreisi jau Lielajā ielā uz tilta pusi pāri dubultam horizontālam nepārtrauktam apzīmējumam un pārejām. Tie nav atsevišķi gadījumi. Ja kāds netic, lai pavada pusstundu, sēžot uz tuvējā soliņa, un pavēro notiekošo. Vislabāk, ja tam pievērstos ceļu policisti netrafarētā automašīnā. Protams, ja vien viņi to jau nav ievērojuši paši.
Aizlieguma zīme “Apstāties aizliegts” novietota J.Čakstes bulvārī Driksas malā pretī Valsts ieņēmumu dienestam. Tur reti kad šīs ielas mala ir brīva – aizlieguma zīme tiek ignorēta.
Noteikumus pārkāpt spiež arī nedisciplinēti vadītāji. Piemēram, Sudrabu Edžus ielu gar pilsētas poliklīniku pārdala nepārtraukta ass līnija. Iela ir šaura, bet mašīnas stāv. Vadītāji ir spiesti apbraukt stāvošo transporta līdzekli un šķērsot nepārtraukto ass līniju. Līdzīga situācija ir arī J.Čakstes bulvārī pie viesnīcas ieejas.
Šie un vēl citi piemēri, nerunājot par ātruma pārsniegšanu, liecina par noteikumu apzinātu ignorēšanu. Vēl jājautā – vai uz Lielās un Uzvaras ielas krustojumu neattiecas Ceļu satiksmes noteikumi un tur pārtraukumos var stāvēt autobusi? Reizēm to skaits ir četri pieci atpūsties gribētāji. Tādas atpūtas vietas drīzāk būtu jāieplāno maršrutu galapunktos. Ja tas notiek oficiāli, atbilstoši tam ir jāmarķē arī braucamās daļas segums.
Nobeigumā vēlos piebilst, ka Jelgavas ielās par maz redzami ceļu policisti. Varbūt viņu skaits ir nepietiekams, tomēr gribētos likumsargus manīt biežāk. Tad arī braucēji jutīsies atbildīgāki.
