Vakar Jaunsvirlaukas pagastā, pulcējoties absolventiem un bijušajiem skolotājiem, agrākais skolas direktors un arhitekts Tālivaldis Pavārs atklāja Jaunsvirlaukas skolai veltītu piemiņas akmeni.
Vakar Jaunsvirlaukas pagastā, pulcējoties absolventiem un bijušajiem skolotājiem, agrākais skolas direktors un arhitekts Tālivaldis Pavārs atklāja Jaunsvirlaukas skolai veltītu piemiņas akmeni. Uz tā iegravēts teksts: “Mūsu gaismas pilij – Jaunsvirlaukas skolai 1872 – 1970.”
Jaunsvirlaukas skola gandrīz simts gadu ilgajā vēsturē bijis nozīmīgs sabiedriskais centrs. Sevišķi aktīvi tās piemiņas glabātāji ir piecdesmito gadu sākuma absolventi – akadēmiķis Jānis Freimanis, politiskais komentētājs Voldemārs Hermanis un sporta žurnālists Gunārs Jākobsons, enerģētiķis eksministrs Auseklis Lazdiņš un citi. Pērn, pateicoties bijušo audzēkņu iniciatīvai, tika izdota grāmata – atmiņu krājums “Mūsu jauno dienu zeme – Jaunsvirlauka”. Pēc tam radās iecere arī par piemiņas akmeni. Ideju arhitektoniski risināja profesore Aija Ziemeļniece, šīs skolas 1934. gada absolventa pasākuma dalībnieka Edmunda Anstrata mazmeita. Darbu tehniski noformēja 1951. gada absolvents Jānis Šlosbergs, bet tā zaļo rotu veidoja 1970. gada absolvents, turpat netālu dzīvojošais daiļdārznieks Indulis Branaburgs.
V.Hermanis izteica vēlējumu, lai šis akmens, kas atrodas divus kilometrus no Lielupes, 25 no Jelgavas un ap 2000 kilometru no Briseles, vēl ilgi liecina par cilvēkiem, kas mīl savu dzimto pusi un pirmo skolu. “Tagad akmens klusē un šeit runājam mēs. Vēlāk klusēsim mēs, bet runās akmens,” sacīja V.Hermanis.
Daudz siltu vārdu tika veltīts agrākajiem pedagogiem, kā arī pagasta vadītājai Intai Savickai. Pasākumā uzstājās Ivetas Putrenieces vadītā Sidrabenes un Jaunsvirlaukas pagastu kora “Svīre” dziedātāju grupa.
