«Negals ar tiem laika apstākļiem,» tā pēdējos gados aizvien biežāk nākas sacīt mūsu zemniekiem. Un allaž vajadzējis lūgt valsts atbalstu, lai kaut nedaudz kompensētu zaudējumus.
“Negals ar tiem laika apstākļiem,” tā pēdējos gados aizvien biežāk nākas sacīt mūsu zemniekiem. Un allaž vajadzējis lūgt valsts atbalstu, lai kaut nedaudz kompensētu zaudējumus. Taču neveiksmes gadījumā atkarība no valsts dāsnuma nav galvenā izeja no situācijas. Augkopji vēlas drošu pamatu zem kājām, un tas varētu būt pašu izveidots apdrošināšanas fonds.
Regulāras kompensāciju izmaksas no valsts budžeta un apdrošināšanas sabiedrību (AS) atteikums apdrošināt laukaugus bija svarīgākie iemesli, kādēļ Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sāka meklēt iespējamos variantus laika apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai. Izkristalizējās četri. Pirmais – izveidot obligāto apdrošināšanas sistēmu līdzīgi kā OCTA (obligātā civiltiesiskā transporta līdzekļa vadītāja atbildības apdrošināšana), kur AS darbojas kā tirgus dalībnieki ar vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem. Otrs variants ir jau ierastais, kad nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ no valsts budžeta kompensē radušos zaudējumus. Vēl ir iespēja prasīt no Eiropas Komisijas kompensācijas nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ radītiem zaudējumiem lauksaimniecības sektorā. Taču par vispozitīvāko risinājumu lauksaimniekiem LOSP uzskata ceturto. Proti, izveidot fondu, kurā lauksaimnieki paši veic iemaksas un no kura nepieciešamības gadījumā sedz zaudējumus. “Esmu par apdrošināšanas fondu,” “Ziņām” teic Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Jaunsvirlaukas pagasta “Līču” saimnieks Modris Jansons, “jo negribas visu laiku lūgt palīdzību valstij. Drīzāk vēlētos kā latvju dainās: “Dod, dieviņ, otram dot, ne no otra mīļi lūgt.” Nevaram neņemt vērā, ka laika apstākļi ir neprognozējami. Te zemnieki cieš zaudējumus kādā reģionā, te – visā valstī.”
LOSP “Ziņām” norāda, ka vēl nav nolemts, cik daudz naudas gadā lauku saimniekiem vajadzētu iemaksāt fondā. Zemnieku saeima uzskata, ka šai apdrošināšanai jābūt obligātai, lai saņemtu kompensācijas. Tas ir, jāiesaistās visiem zemniekiem, lai nerastos situācija, ka daļa zemnieku piedalās ar savām iemaksām fonda izveidē, bet daļa – ne, tomēr kompensāciju par zaudējumiem saņem visi. Tam piekrīt arī M.Jansons. Viņš piebilst, ka gada iemaksu apjoms zemniekiem varētu būt atšķirīgs, atkarībā no katras saimniecības apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības vai gada apgrozījuma. Bet tie ir tikai iespējamie varianti. Lai risinātu šo un citus ar apdrošināšanas fondu saistītos jautājumus, izveidota speciāla darba grupa, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.
LOSP pārstāvji uzskata, ka jāiesaista arī Zemkopības ministrija, jo nepieciešams valsts ieguldījums apdrošināšanas fonda pamatkapitāla veidošanā, un tas varētu būt no subsīdiju programmas. Turklāt no valsts budžeta ir jāparedz atbalsts fonda darbības sākšanai.
LOSP priekšsēdētāja Ligita Silaraupa jau iepriekš vēstīja, ka par salnu postījumiem savāktās ziņas un iepriekšējo gadu informācija par lietavu un sausuma zaudējumiem arī tiks izmantota, lai pamatotu nepieciešamību izveidot atsevišķu lauksaimniecības apdrošinās sistēmu. “Kamēr tās nav, ražotājiem gadu no gada nākas vērsties pēc palīdzības un situācijas izpratnes valdībā.” Tā kopš 2000. gada agro klimatisko zaudējumu segšanai lauksaimniekiem izmaksāti 11,55 miljoni latu. Papildus dabas kataklizmām zaudējumu segšanai 2003. gada pavasarī tika izmaksātas kompensācijas cukura, piena, liellopu un cūkgaļas sektoros. 2004. gadā lauksaimnieki prasījuši kompensēt palu ūdeņu izraisītos postījumus, taču līdzekļi šim mērķim nav rasti.
Apdrošināšanas fondam ir daudz pozitīvā. Piemēram, salīdzinoši zemas administratīvās izmaksas, zaudējumu apzināšanai var izmantot jau esošās un darbā pārbaudītās institūcijas. Savukārt kā vienīgo mīnusu LOSP min to, ka jaunas sistēmas izveidē var saskarties ar pretestību no AS un citām institūcijām puses. Fonds būtu otra iespēja augkopjiem un arī lopkopjiem izķepuroties no pēkšņās nelaimes.
