Dažus kilometrus no Ložmetējkalna pašā Jelgavas rajona ziemeļu malā zemnieku saimniecībā «Druvas» saimnieko Gunta un Jānis Klupšas. Viņi ir ne tikai Valgundes pagastā, bet arī krietni plašākā mērogā labi pazīstami dāliju audzētāji.
Dažus kilometrus no Ložmetējkalna pašā Jelgavas rajona ziemeļu malā zemnieku saimniecībā “Druvas” saimnieko Gunta un Jānis Klupšas. Viņi ir ne tikai Valgundes pagastā, bet arī krietni plašākā mērogā labi pazīstami dāliju audzētāji.
Diemžēl pēdējā laikā Guntas kundzei veselība nav tik stipra, lai šo ziedu audzēšanā uzturētu agrāko vērienu. Astoņdesmitajos gados “Druvās” auga ap astoņsimt dāliju šķirņu. Saimnieces kolekcijā bija ne tikai latviešu selekcionāru veidotās, bet arī ieguvumi no Krievijas, Holandes, Vācijas, ASV. Arī pati Gunta Klupša izveidojusi vairākas savas šķirnes, kas nosauktas pašas un brāļa meitu vārdos – “Ilze”, “Zane”, “Anda” un “Aija”. Vienai viņas radītājai šķirnei ir leģendārā aktiera un vecā latviešu strēlnieka Ēvalda Valtera vārds (tas tika dots ar viņa piekrišanu). Jāpiebilst, ka pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā “Druvu” zeme tika piešķirta vectēvam Jānim par varonību Brīvības cīņās. Savukārt tēvs Jānis ar māti Līviju pašu spēkiem uzcēla Druvu mājas un ģimenē iedibināja dāliju audzēšanas tradīciju.
Vairākas reizes Rīgā Latvijas Teātra muzejā Gunta Klupša ir rīkojusi savu dāliju izstādes. Pārsvarā galvaspilsētā ziedi arī tiek pārdoti. Ar “Druvās” izaudzētajiem gumiem ir bagātas daudzas mājas pašu pagastā.
Vasaras sākums dālijām bija nelabvēlīgs. 15. jūnija salnā visi stādi nosala. “Tā nekad nebija bijis,” saka Jānis Klupša. Taču gumi nebija cietuši, un puķes atauga. Patlaban “Druvās” ir apmēram 400 dāliju šķirņu, bet pašu stādu – ap 2500. Dāliju ziedi tur ir sastopami visdažādākajās krāsās un pēc formas atgādina gan orhidejas, gan kaktusus, gan krizantēmas.
