Es saprotu un zinu, ka cilvēkus piemeklē dažādas slimības un sērgas. Lielākā vai mazākā mērā mēs pret tām esam iemācījušies cīnīties.
Es saprotu un zinu, ka cilvēkus piemeklē dažādas slimības un sērgas. Lielākā vai mazākā mērā mēs pret tām esam iemācījušies cīnīties. Taču ir viena sērga, ar ko galā netiek neviens, tā ir saulespuķu sēkliņu («sēmušku») sērga. Var izmisīgi slaucīt un kopt ietvi, taču tā atkal un atkal tiek piespļaudīta ar saulespuķu čaumalām. Brīžam ir tā, ka raudāt gribas tīri, cik gribi, bet ap māju ir cūcība. Vienu ielas galu esi noslaucījis, nāc atpakaļ un atkal jau čaumalu pilns. Jūtos kā pliķi saņēmusi.
Iebraukušie sveštautieši apgalvo, ka esot mums kultūru atnesuši. Šķiet, ka mēs šo jēdzienu izprotam atšķirīgi…
Man ir lūgums pilsētas gudrajiem cilvēkiem lai viņi padomā, kā mums no šīs sērgas atbrīvoties. Varbūt viņiem rodas kāda laba recepte varbūt kaunināt tos spļaudītājus, varbūt novēlēt laimīgu ceļu. Mums gribas Jelgavu redzēt tādu spodru un tīru, kāda tā bija pirmās Latvijas laikā.
Ar cerībām gaidīšu šai nelaimei beigas.
K.Š., jelgavniece kopš pirmskara laika
