Sākoties labības pļaujai, daudzu privāto zemes īpašnieku rūpests ir uz lauka palikušie salmi. Ne viens vien izvēlas vienkāršāko variantu, kā no tiem atbrīvoties, – salmus nodedzina.
Sākoties labības pļaujai, daudzu privāto zemes īpašnieku rūpests ir uz lauka palikušie salmi. Ne viens vien izvēlas vienkāršāko variantu, kā no tiem atbrīvoties, – salmus nodedzina. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka šāda rīcība, gluži tāpat kā kūlas dedzināšana, ir stingri aizliegta.
No šā gada par likuma neievērošanu fiziskām personām piemērojams administratīvais sods līdz 100 latiem, bet juridiskās personas, tajā skaitā zemnieku saimniecību īpašnieki, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 1000 latiem. Savukārt izmaiņas ugunsdrošības noteikumos paredz, ka par lauka dedzināšanu visa atbildība jāuzņemas zemes īpašniekam, kaut arī pats saimnieks dedzināšanas brīdī neatrodas notikuma vietā.
VUGD Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers “Ziņām” stāsta, ka līdz šim naudas sods par salmu dedzināšanu bija piemērojams tikai fiziskām personām, taču šogad izdarītās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantā paredz naudas sodu līdz 1000 latiem arī juridiskām personām. VUGD Jelgavas brigādes darbinieki šogad gan vēl nevienu ziņojumu par salmu dedzināšanu rajonā nav saņēmuši, bet jau pēc pirmajiem signāliem ir gatavi sākt reidus un vainīgajiem piemērot administratīvo sodu. Arī iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par vietām, kur tiek dedzināti salmi. Pērn par salmu dedzināšanu sastādīts 17 protokolu. Ā.Baugers uzsver, ka ievērojami lētāk ir strādāt profilaktiski, veicot reidus, nekā cīnīties ar sekām, kas valstij izmaksā daudz vairāk. Piemēram, vienas ugunsdzēsības mašīnas izbraukums un darbs apmēram 20 kilometru tālā objektā valstij izmaksā ap 400 latu.
Ā.Baugers uzsver, ka pie atbildības tiks saukti arī to zemju īpašnieki, kas centīsies atrunāties, ka degošie salmi ir ierobežoti ar uzartām lauku malām, – pieredze liecina, ka pat nelielā vējā dzirksteles spēj aizlidot vairāku desmitu metru attālumā un nodarīt postījumu. Šāds gadījums pieredzēts arī pērn, kad no aparta lauka dedzināto salmu dzirksteles pārmetās uz kaimiņa nenokulto labību un lauks aizdegās.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka arī lauksaimniecības tehnikas nekvalitatīva aprīkojuma dēļ var izcelties ugunsnelaimes. Tā pagājušajā vasarā no smagās automašīnas, kuras izpūtējs nebija aprīkots ar dzirksteļu slāpētāju, aizdegās siena šķūnis.
