Atklāta vēstule. 4. līnijas 1. mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem.
Atklāta vēstule
4. līnijas 1. mājas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem
Renovācijas pasākumus 4. līnijā 1 paredzēts veikt projekta “Mājokļu sanācija enerģijas taupīšanai” ietvaros. Šī veicināšanas programma izstrādāta, vienojoties Vācijas Vides ministrijai un Latvijas Vides ministrijai. Vācijas Attīstības banka dod Latvijas Hipotēku un zemes bankai aizdevumu 5 milj. eiro apmērā. Summā iekļauta arī Vācijas Vides ministrijas finansiālā palīdzība 1,9 milj. eiro, kas nav jāatmaksā. Projekta pamatdoma ir būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu renovētajos namos, kā arī samazināt CO2 emisiju atmosfērā.
Kāpēc ir vajadzīgi un kam ir izdevīgi šie pasākumi siltumenerģijas patēriņa samazināšanai? Pirmām kārtām iegūs nama īpašnieki, jo paredzētie darbi:
1) ievērojami samazina siltuma zudumus caur norobežojošām konstrukcijām, kā arī caur nesakārtotiem, mūsdienu prasībām neatbilstošiem un nolietotiem siltumapgādes iekšējiem tīkliem;
2) palīdz pasargāt konstrukcijas no tālākas pastiprinātas nolietošanās un sabrukšanas, kā arī aizsargā tās no nevēlamo klimatisko apstākļu ietekmes;
3) uzlabo ēkas estētisko izskatu, paaugstina sadzīves komfortu un ceļ īpašuma tirgus vērtību.
Pēc aptuvenām aplēsēm, kopējais ekonomiskais efekts būs ap 60% siltumenerģijas patēriņa samazinājums. Apkures sezonā maksājumi samazināsies, bet pārējā laikā sākotnēji būs jāmaksā vairāk. Pēc dažiem gadiem siltumenerģijas izmaksu un atmaksājamā kredīta kopējā summa būs mazāka, nekā maksās nerenovēto ēku īpašnieki tikai par siltumenerģiju apkures sezonā. Jāpiebilst, ka pirmajā gadā jāmaksā tikai kredītprocenti, tātad būs iespējams jau izmantot renovācijas ekonomisko efektu un pieņemt lēmumu, vai turpmāk dzīvot šajā namā, jo gribētāju iegūt īpašumā šos dzīvokļus būs pietiekami daudz.
Tie, kas visaktīvāk pretojas ar renovāciju saistītajiem pasākumiem, ir visprasīgākie pret mājas vecāko un nama apsaimniekotāju. Vienam ziemā par aukstu, otram par karstu, trešajam vajag remontēt jumtu, bet neviens nepasaka, par kādiem līdzekļiem to visu sakārtot.
Lai nomainītu apkures sistēmas iekšējos tīklus, logus, siltinātu ārsienas, pagrabu un bēniņu pārsegumus, nauda jākrāj 61 gadu. Tik liels laiks vajadzīgs tādēļ, ka aptuveni puse no ekspluatācijas izdevumiem ik mēnesi tiek novirzīti sētnieku algām, apsaimniekotāja administrācijas, avārijas dienesta uzturēšanai. Kāds teiks, ka tiem “liekēžiem” par daudz maksāts. Labi, saimniekojam mājā paši. Tikai jārēķinās, ka par tiem 120 latiem mēnesī būs jāalgo mājas pārvaldnieks, grāmatvedis, sētnieks, remontstrādnieks. Vai atrastos kāds, kas šos amatus apvienotu vienā un pats uzņemtos?
Protams, ideāli ir, ja visi īpašnieki vienojas par noteiktu koncepciju. Tiem, kas neatbalsta vairākuma viedokli, es ieteiktu vispirms painteresēties par nākotnes prognozēm siltumenerģijas izmaksās un veikt aprēķinus. Vidējās izmaksas siltumenerģijai apkures sezonā pašlaik ir Ls 0,70 par kvadrātmetru mēnesī, t.i., par 70 m2 dzīvokļa apkuri jāmaksā vidēji Ls 49 plus apmēram Ls 5 par ūdens uzsildīšanu. Ja ekonomija sasniedz 60%, maksa samazinās līdz 21,6 Ls/mēnesī. Ja pieskaitām kredīta atmaksāšanai nepieciešamos vidēji 27 Ls/mēnesī, iegūstam 48,6 Ls/mēnesī. Tiesa, sākotnēji vasarā kredīta daļa būs kā papildu maksājums, bet, skatoties perspektīvā, ir prognozes, ka nākamo piecu gadu laikā siltumenerģijas izmaksas var dubultoties.
Kas ļauj cerēt uz tik lielu ekonomiju – 60%? Pirmkārt, aprēķini rāda, ka tikai uz apkures sistēmas guļvadu nomaiņas rēķina iespējams ieekonomēt līdz 37% siltumenerģijas. Otrkārt, papētot jau realizētā pilotprojekta Rīgā, Ozolciema ielā ekonomiskos rādītājus, redzam, ka šī 72 dzīvokļu māja ir ieekonomējusi 50% siltumenerģijas. Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņš uz kvadrātmetru šajā namā bija mazāks nekā mūsu mājā. Turklāt siltumizolācijas materiāls saskaņā ar tagad spēkā esošiem būvnormatīviem paredzēts gandrīz divreiz biezāks nekā Rīgas namā. Tas savukārt dod iespēju vēl vairāk samazināt siltuma zudumus.
Otrs ieguvējs ir NĪP. Realizējot projektu, NĪP varētu iegūt objektu, kurā uzskatāmi demonstrēt veiksmīgas apsaimniekošanas rezultātu, tā ceļot savu reitingu.
Iegūst arī Jelgavas pašvaldība, kas var pielikt plusiņu saviem labajiem darbiem, demonstrējot, ka pilsētā sākas mērķtiecīga dzīvojamā fonda sakārtošana.
Ja runājam par aizdomām, ka kāds kaut ko varētu “iebāzt kabatā”, jāteic, ka projektu uzraudzīs visas tajā iesaistītās puses: Vācijas Attīstības banka, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Vācijas Vides ministrija un Latvijas Vides ministrija un arī NĪP kā kredīta ņēmējs. Ir viedoklis, ka plānotā summa “mākslīgi uzpūsta”. Taču tika izsludināts konkurss, kurā varēja piedalīties visi, kas atbilda konkursa nolikuma prasībām, ieskaitot arī “padomdevēju” rekomendētās firmas, kuras darbus veiktu lētāk.
Ja runājam par manu ieinteresētību – man patīk dzīvot sakoptā, estētiski baudāmā namā, kurā ir labs sadzīves komforts un ar dzīvi apmierināti kaimiņi (vismaz tik lielā mērā, cik tas attiecas uz vides sakārtotību mājā). Domāju, ka saimniekošana būtu jāiesāk ar dzīves telpas sakārtošanu ap sevi. Ne jau visās lietās jāiegulda daudz naudas. Piemēram, lai iztīrītu kāpņutelpu, nepieciešama slota, liekšķere, spainis ar ūdeni un vēlēšanās šo darbu veikt. Parasti jau tieši pēdējās pietrūkst.
Novēlu visiem būt labiem saimniekiem: pieņemt tālredzīgus lēmumus un uzņemties atbildību par sava īpašuma nākotni.
Ar cieņu – mājas vecākais Ainārs Šķerbergs
