Mājās atgriezusies Jelgavas baptistu draudzes piecu cilvēku grupa, kas no 6. līdz 18. augustam veica misionāru darbu Baškīrijas pilsētā Beloreckā.
Mājās atgriezusies Jelgavas baptistu draudzes piecu cilvēku grupa, kas no 6. līdz 18. augustam veica misionāru darbu Baškīrijas pilsētā Beloreckā.
Šajā braucienā piedalījās divdesmit viens cilvēks no Latvijas, pārstāvot Zemgali, Kurzemi un Vidzemi, četras dažādas konfesijas un četrpadsmit draudzes. Braucienu organizēja Latvijas Evaņģēliskās alianses misiones darba grupa. “Ziņas” pēc atgriešanās iztaujāja draudzes mācītāju Pēteri Eisānu un svētdienas skolas skolotāju Guntu Paslausku.
Kā stāsta P.Eisāns, pirmais iepazīšanās brauciens četru cilvēku sastāvā noticis jau 2001. gadā. Pamazām veidojusies sadarbība. Šā gada brauciena mērķis bijis palīdzēt Beloreckas skaitliski nelielajai baptistu draudzei evaņģēlija mācīšanā, organizēt vasaras Bībeles skolu un izveidot rotaļu laukumu bērniem.
Katru dienu aktivitātes apmeklējuši aptuveni deviņdesmit bērnu vecumā no sešiem līdz piecpadsmit sešpadsmit gadiem. No rītiem notikušas nodarbības, vakarā – dažādi pasākumi jauniešiem. Viens vakars bijis organizēts vecākiem. Gunta atzīst, ka attieksme kopš pagājušā gada, kad latvieši organizējuši līdzīgu pasākumu, ir pozitīvi mainījusies. Cilvēki kļuvuši atsaucīgāki un tagad Beloreckā jau ir četras vietējās skolotājas, kas vēlētos strādāt ar bērniem svētdienas skolā.
P.Eisāns atklāj, ka Baškīrija ir zeme, kur ir diezgan agresīvs ateisms, valdošās reliģijas – islams un pareizticība, daudzi cilvēki ir visai māņticīgi un evaņģēliskos kristiešus sagaida diezgan noraidoši. “Piemēram, kad mūsu puiši būvēja rotaļu laukumu bērniem, rajonā, kur dzīvo pilsētas inteliģence, no kāda daudzstāvu nama tika mests kartupelis. Uz tā gan nebija uzrakstīts sviešanas iemesls,” ar humoru teic draudzes gans. Bet tas nebūt nav bijis vienīgais gadījums, kas paudis vietējo nepatiku.
Ļoti nopietns spēks Beloreckā esot miliči. “Kaut gan mums bija visas nepieciešamās atļaujas un jau jūnijā ar pilsētas vadību saskaņota rīcība, nācās nepārtraukti pierādīt, taisnoties utt.,” stāsta P. Eisāns.
Piebilstot par sadzīves jautājumiem, G.Paslauska teic, ka viss esot aptuveni tā, kā pie mums pirms gadiem divdesmit, – žigulīši, gaziki, skopa pārtikas izvēle. Vienīgi bērni, pateicoties rūpniecības preču izvēlei tirgū, esot ģērbti līdzīgi kā pie mums.
