Vārdadiena pienākusi Natālijām, Tālijām, Broņislavām un Broņislaviem.
Vārdadiena pienākusi Natālijām, Tālijām, Broņislavām un Broņislaviem.
“Visiem, kas mani pazīst tuvāk, esmu vienkārši Nata. Tā arī iepazīstos. Vienīgi brālēns Andris vienmēr saucis pilnā vārdā. Pie tā esmu pieradusi, lai gan līdz kādiem 20 gadiem savs vārds man šķita tāds… vecmodīgs,” stāsta veikala “Baks” vadītāja Natālija Ķirse un smaidot atjoko, ka neteikšot vis, kā viņu sauc vīrs, kuram esot visai savdabīgs priekšstats par mīļvārdiņiem.
Sevi Nata smejoties dēvē par “ciema slotu”, stāstīdama, ka viņai patīk iet ciemos, arī viesi pašas mājā ir gaidīti. “Domāju, katram ir patīkami, ja viņu atceras, piemēram, vārdadienā. Varu arī pati atgādināt par sevi. Tāpēc šādos svētkos vienmēr jābūt gatavai uzņemt ciemiņus. Īpaši jauki, ja apsveic negaidīti, sagādājot pārsteigumu,” atzīst Nata, jau iepriekš zinot, ka šodien, tāpat kā allaž vārdadienās, viņas mājā būs ziedu jūra: “Mana vārdadiena kompensē to, ka dzimšanas diena ir ziemā. Ziedi man ļoti patīk, tāpēc priecājos, ka vārdadienā līdz ar apsveikumiem saņemu arī puķes.”
Nata, neraugoties uz brīvā laika trūkumu, pamanās gan kaut ko uzadīt, uzšūt vai uztamborēt, gan atlicināt brīdi labai grāmatai.
Nata vārda svētkus parasti cenšas apvienot ar vīra Edmunda dzimšanas dienu, kas ir 30. augustā. Vīrs ir arī tas cilvēks, kas reizēm Natai sagādā kreņķus. Edmunda aizraušanās ir cīņa bez likumiem. “Vīrs regulāri piedalās dažādās sacensībās. Sākumā šausmīgi uztraucos. Satraukums nepameta arī brīžos, kad skatījos videokaseti ar cīņas ierakstu, lai gan apzinājos, ka viss jau aiz muguras. Tagad esmu pieradusi. Respektēju vīra izvēli, jo šādas cīņas ir viņa sirdslieta un iespēja parādīt ikdienas treniņu rezultātus,” stāsta Nata, kas cilvēkos visaugstāk vērtē uzticību. Viņasprāt, sliktākais, ko var izdarīt, ir nodot ģimeni un draudzību.
Ķiršu ģimenē aug divas meitas – Eila un Enija.
