Ielaists ļaundabīgais audzējs Latvijā kļuvusi nopietna problēma. Pērn Jelgavā un rajonā vēzis konstatēts 343 iedzīvotajiem.
Ielaists ļaundabīgais audzējs Latvijā kļuvusi nopietna problēma. Pērn Jelgavā un rajonā vēzis konstatēts 343 iedzīvotajiem.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā laikus konstatēt saslimšanu ar vēzi, ir skrīnings, diemžēl Latvijā nepieciešamā finansējuma dēļ tas vēl nav ieviests.
Latvijā
Vēža skrīnings ir masveidīga profilaktiska iedzīvotāju pārbaude, lai ar regulāru izmeklējumu palīdzību atklātu iespējamās pazīmes saslimšanai ar ļaundabīgu audzēju. Citās valstīs tas ir organizēts valstisks pasākums. Mums atliek vien būt modriem pašiem un uzticēties ārstiem, lai ļaundabīgais audzējs tiktu konstatēts savlaicīgi un būtu lielāka iespēja izveseļoties pilnībā.
Ielaists vēzis ir nopietna problēma arī Latvijā. Galvenokārt vainojama pašu iedzīvotāju nevērība, novēlota vēršanās pie ārsta, kad audzējs jau progresējis III vai IV stadijā. Šādu pacientu ārstēšana ir sarežģīta, valstij izmaksā dārgi un nedod cerības uz pilnīgu izveseļošanos. Svarīgi atcerēties, ka vēzis, mūsdienās savlaicīgi diagnosticēts, ir sekmīgi ārstējams, tādēļ jādara viss, lai cilvēkam no dzīves nebūtu jāaiziet ielaista audzēja dēļ.
Latvijā pagaidām īstas skrīningošanas nav. Latvijas Onkoloģijas centrs, kā arī Daugavpils un Liepājas onkoloģiskās slimnīcas var nodrošināt ļoti kvalitatīvu izmeklēšanu tiem slimniekiem, kas vai nu paši ar sūdzībām vēršas pēc medicīniskās palīdzības, vai arī tos nosūta ģimenes ārsts. Pēdējo gadu laikā slimnīcās pacientiem tiek sniegta medicīniskā aprūpe tādā pašā līmenī kā citur pasaulē, taču daudz bēdīgākā stāvoklī mūsu valstī ir ļaundabīgo audzēju agrīnā diagnostika.
Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe Laura Klimkāne “Ziņām” stāsta, ka valstī pērn ar ļaundabīgo audzēju saslimuši 9163 iedzīvotāji. No uzskaitē uzņemtajiem onkoloģiskajiem pacientiem I un II slimības stadija konstatēta tikai 40,5 procentiem slimnieku. Ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pērn saslimušas 202 sievietes, no tām vecumā līdz 40 gadiem – 24. III un IV stadijā tas atrasts 87 (43,5%) pacientēm.
Jelgavā
2003. gadā Jelgavā ar ļaundabīgajiem audzējiem saslimuši 229 cilvēki, bet rajonā – 114. Savlaicīgi I un II stadijā slimība diagnosticēta 99 jelgavniekiem un 45 rajona iedzīvotājiem, kas atbilstoši ir 43,4 un 39,8 procenti no visiem saslimušajiem, diemžēl pārējiem atklāts jau ļoti progresējis vēzis.
Ar vizuālo lokalizāciju audzējiem, ko var viegli atklāt vienkāršā ārsta apskatē vai ar iztaustīšanu, pērn ar dzemdes kakla vēzi uzskaitē uzņemtas trīs sievietes. Viņas pie ārsta vērsušās novēloti – slimības III un IV stadijā.
Ar krūts vēzi uzskaitē uzņemtas 22 jelgavnieces, no kurām septiņām (31,8%) slimība attīstījusies jau III un IV stadijā. Jelgavas rajonā ar krūts vēzi sasirgušas 11 sievietes, no kurām divām (18,2%) slimība bijusi ielaista.
Ar ādas audzējiem Jelgavā 2003. gadā uzskaitē uzņemti 25 cilvēki, diemžēl diviem (8%) vēzis bija ielaists III stadijā. Jelgavas rajonā ādas vēzis konstatēts 15 slimniekiem, trijiem (20%) slimība attīstījusies pēdējās stadijās.
Vienam jelgavniekam konstatēts arī mutes dobuma audzējs (agrīnā stadijā). Daudz skumjāka aina atklājusies vienam pacientam no rajona, kura mutes dobuma audzējs bija attīstījies jau pēdējā stadijā.
Eiropā
ES Padome pieņēmusi vēža skrīninga rekomendācijas, kas jāievēro un jāapspriež katrā dalībvalstī. Iesaka dzemdes kakla vēža skrīningu, kad pēc onkocitoloģiskām analīzēm tiek noteikts, vai šūnas nav ļaundabīgas. Šis skrīninga veids jāsāk sievietēm pēc 25 gadu vecuma. ES rekomendē dalībvalstīs ieviest arī mammogrāfiju sievietēm no 45 līdz 69 gadu vecumam (Latvijā no 45 līdz 60 gadu vecumam), lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi.
Trešais ieteiktais skrīninga veids ir fekāliju tests uz slēptajām asinīm gan sievietēm, gan vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, lai agrīni konstatētu resnās un taisnās zarnas vēzi.
Pasaulē
Pasaulē ļaundabīgo audzēju pētījumi nemitīgi paplašinās, nāk klāt jaunas zināšanas un iespējas, kuru izmantošana praksē, sevišķi pēdējos gadu desmitos, ievērojami uzlabojusi gan vēža diagnostiku, gan ārstēšanu.
Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe L.Klimkāne stāsta, ka īpaši ASV strauji samazinās ielaistu vēža slimnieku skaits. Par to jāpateicas ļaundabīgo audzēju ārstēšanas uzlabošanai un vēža skrīningdiagnostikas ieviešanai.
Vēža skrīnings vienmēr ir valstisks pasākums, kur pēc dažādu izmeklēšanu metodēm katrs pacients individuāli tiek informēts par izmeklēšanas rezultātiem. Skrīningizmeklēšana tikai atklāj iespējami slimos cilvēkus noteiktā iedzīvotāju populācijā. Lai diagnozi precizētu, jāveic tālāka izmeklēšana un jānosaka galīgā diagnoze.
Skrīningdiagnostika tikai tad uzskatāma par lietderīgu, ja tā atklāj ļaundabīgos audzējus agrīnās stadijās, kad nav vēl slimību klīnisko izpausmju. Ja konstatētos slimniekus nekavējoties efektīvi ārstē, pēc noteikta laika valstī samazinās mirstība no attiecīgā audzēja.
Ko varam darīt paši?
Kādas profilaktiskas pārbaudes pašlaik mūsu valstī ir pieejamas? Ko var darīt mediķi un paši iedzīvotāji, lai uzlabotu ļaundabīgo audzēju agrīno diagnostiku?
L.Klimkāne skaidro, ka atzītākā un efektīvākā profilaktiskā izmeklēšana ir sieviešu apskate reizi gadā pie ginekologa. Tā var atklāt ne tikai dzemdes kakla vēzi agrīnā stadijā, bet arī priekšvēža jeb vēždraudes stāvokļus. Savlaicīgi ārstējoties, saslimšanu ar vēzi var novērst un gandrīz simptprocentīgi pacientu izārstēt.
Arī Jelgavas poliklīnikā reizi gadā sievietēm profilaktiskās ginekoloģiskās apskates ar onkocitoloģisko izmeklēšanu ir par brīvu un bez ģimenes ārsta nosūtījuma, maksājot vien obligāto pacienta iemaksu – 50 santīmu. Par to parūpējušās Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra un Viduslatvijas slimokase.
Sievietēm, kas apmeklējušas ginekologu, mēneša laikā pašām būtu jāpainteresējas par onkocitoloģiskās analīzes rezultātiem, jo katrs cilvēks pats atbildīgs par savu veselību. L.Klimkāne stāsta, ka vēl padomju laikā, kad tika veiktas ikgadējās profilaktiskās apskates, dzemdes kakla vēža ielaistība bija daudz mazāka. Piemēram, 1989. gadā citoloģiski tika izmeklēti 76 procenti sieviešu, bet pērn onkocitoloģiskā izmeklēšana tika veikta tikai 34,2 procentiem Latvijas sieviešu.
L.Klimkāne uzsver, ka ļoti liela problēma ir krūts vēzis. 2003. gadā saslimstība ar to Latvijā bija 72,7 uz 100 tūkstošiem sieviešu. Nez vai var cerēt, ka tuvākajā laikā mūsu valstī izdosies ieviest mammogrāfisko skrīningu, tādēļ katrai sievietei būtu jālūdz savs ginekologs, lai viņš iemāca, kā pacientei pašai veikt krūšu izmeklēšanu mājās. Vismaz reizi gadā krūtis vajadzētu izmeklēt pie ārsta. Diemžēl pie mums ļoti bieži sievietes izturas vieglprātīgi pret veidojumiem krūtīs. Par to liecina krūts vēža lielā ielaistība, kas 2003. gadā sasniedza 31,7 procentus.
Latvijā tāpat kā citās pasaules valstīs palielinās arī saslimstība ar priekšdziedzera vēzi. Prostatas ļaundabīgos audzējus diagnosticēt agrīni iespējams, nosakot asinīs prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni. Šo analīzi izdarīt būtu ieteicams vīriešiem pēc 50 gadu vecuma.
***
Izziņai
Iedzīvotājiem jāzina, ka kopš 2003. gada 1. aprīļa rajona onkologi ir tiešās pieejamības speciālisti un pie rajona onkologa jebkurš atbilstošā rajona iedzīvotājs var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Tikai savlaicīga krūts vēža diagnostika un ārstēšana var glābt jūsu dzīvību. Neuzticieties nespeciālistiem un nesāciet pašārstēšanos. Neviens dziednieks nespēj izārstēt vēzi!
Pazīmes, ar kādām noteikti vajadzētu apmeklēt onkologu vai ģimenes ārstu:
vēdera izejas vai urinācijas traucējumi;
ilgstoši nedzīstoši ādas bojājumi (čūlas, plaisas);
neparasti izdalījumi vai asiņošana;
sacietējumi, mezgli vai citas pārmaiņas mīksto audu struktūrā;
rīšanas traucējumi;
ilgstošs (vairāk nekā trīs nedēļas) klepus un aizsmakums;
dzimumzīmes vai kārpas izmaiņas (augšana, asiņošana, krāsas maiņa).
Saslimstību ar vēzi var veicināt:
slimības gadījumi ģimenē (biežāk iedzimtībā pa mātes līniju);
pirmās dzemdības pēc 30 gadu vecuma;
bērna zīdīšana ilgāk par gadu;
dzemdības nav bijušas;
agrīnas mēnešreizes (pirms 12 gadu vecuma);
vēlīna menopauze (vecumā pēc 50 gadiem);
aptaukošanās, cukura diabēts;
“nekārtīga” dzimumdzīve, alkohols, smēķēšana.
Riska grupā ir arī sievietes pēc 40 gadu vecuma.
