1989. gada augusts Latvijas vēsturē paliks daudzu atmiņā kā pirmo brīvības alku apliecinājums.
1989. gada augusts Latvijas vēsturē paliks daudzu atmiņā kā pirmo brīvības alku apliecinājums. Toreiz plecu pie pleca sastājās dažāda vecuma un sociālo slāņu Latvijas iedzīvotāji, kopā ar lietuviešiem un igauņiem izveidojot Baltijas ceļu. Un visu sirdīs bija apņēmība palīdzēt atgūt savai zemei neatkarību. Apņēmība, pacilātība, cerības… Tā jutās visi, un nekas nespēja iznīcināt šīs sajūtas.
Tagad, pēc 15 gadiem, mērķis sasniegts, tāpēc, atceroties Baltijas ceļu, Rīgā un citviet Latvijā pulcējas tie, kam dziesmotā revolūcija vēl joprojām palikusi atmiņā kā neaizmirstams pārdzīvojums. Kas mainījies šajos gados? To varēja redzēt un dzirdēt centrālajā pasākumā Rīgā.
Baltijas ceļš visus vienoja, bet atceres pasākums sadalīja cilvēkus divās daļās – speciālas barjeras aizsargāja valstsvīrus un citus pazīstamus cilvēkus no pūļa. Var jau būt, ka tas tika darīts drošībai, cenšoties novērst liekas nekārtības, taču vairākiem pasākuma skatītājiem tas šķita vairāk nekā dīvaini. “Nu ja, skaidri liek saprast, ka viņi ir kaut kas augstāks,” komentēja kāds sirms vīrs.
Tikmēr dažas pensijas vecuma dāmas, kas viena otru nebija redzējušas vairākus gadus, nedaudz skumji žēlojās par mazo pensiju, no kuras nevar samaksāt komunālos pakalpojumus, tāpēc nāksies meklēt dzīvokli ar krāsns apkuri. “Laikam jau neesam nopelnījuši labāku dzīvi. Kaut gan… Toreiz taču teicām: “Kaut pastalās, bet brīvi!” Tikai tagad pat pastalām nesanāk.
Un tomēr prieks par notikušo un brīvības atgūšanu ir lielāks par sadzīviskām problēmām. Cilvēki priecājas, vienojas dziesmās, apsveic viens otru. Turklāt ir palikušas cerības, ka pēc pievienošanās ES viss pamazām varētu uzlaboties arī sociāli neaizsargātākajiem slāņiem.
Bet palikusi vēl kāda nesakārtota lieta. Gados jauni cilvēki, kas vēl sēž skolas solā, pamazām dziesmoto revolūciju sāk aizmirst. Ja viņiem mājās ģimene nestāsta par mūsu valsts neatkarības atgūšanu, skolā šīs zināšanas netiek gūtas, jo Latvijas vēsture (kā atsevišķs priekšmets) tā arī nav iekļauta skolu programmā. Cerams, ka nepiepildīsies pareģojums – tas, kas aizmirst savu vēsturi, iznīkst.
