Citādi nav iespējams novērtēt šābrīža situāciju. Mūsu mazo mīļo Latviju no visām pusēm ielenkuši naidnieki.
Citādi nav iespējams novērtēt šābrīža situāciju. Mūsu mazo mīļo Latviju no visām pusēm ielenkuši naidnieki. Nē, pie robežām vēl nestāv tanku kolonnas. Vēl nestājas rindās naidnieku karapūļi gājiena solim paceltiem naglotiem zābakiem. Aizfrontes lidlaukos vēl nav uz skrejceļiem izlidošanai gatavi bumbvedēji un iznīcinātāji. Paldies Dievam, pēdējā brīdī esam paspējuši pacelt pāri zilajām Latvijas debesīm NATO drošo vairogu, bet no Austrumu naidnieka norobežoties ar varenu un necaurejamu kopējās Eiropas robežu. Pagaidām (tikai pagaidām!) Latvijā visaktīvāko darbību sākušas daudzas mūsu naidnieku tā dēvētās piektās kolonnas.
Līdz šim bija skaidrs, ka pirmā no tām sākta formēt jau Padomju Latvijas gados. To veikusi Padomju Savienība, iepludinot šeit neskaitāmus kolonistu pūļus, kas tagad, piecpadsmitajā gadā kopš neatkarīgās Latvijas atjaunošanas, sākuši snaikstīt naidīgās hidras taustekļus. Ar šiem mūdžiem būtu skaidrs. Lai tikai pamēģina ko darīt, vietējiem naidnieku hidras taustekļu aplauzējiem viņi ir zināmi un atrodas uzmanības lokā.
Daudz sliktāk, ka tikai nesen savu nabaga Latvijai naidīgo dabu parādījuši citi naidnieki. Visi, ieskaitot Valsts prezidenti, premjerministru, bruņoto spēku virspavēlnieku un daudzos atklātos un slepenos drošībnieku iestādījumus, tagad neziņā rausta plecus, kā hidra nemanāmi spējusi pārlīst Latvijas robežām. Kā indīgas krāsas naida puķe tā negaidot uzplaukusi nevalstisko organizāciju veidolā. Klusi un mierīgi čubinoties, vīkšījoties pēc interešu grupām, kustībām un biedrībām, šie mūdži pēkšņi sākuši pacelt balsi. Tas gan līdz šim nebija pieredzēts. Acīmredzot tikai modro drošībnieku acu aizmālēšanai vieni no viņiem aģitēja par iestāšanos ES. Savukārt ar Štirlica cienīgiem paņēmieniem otriem, kāda aizdomīga baņķiera finansētiem, vienu taustekli izdevies pārsūtīt pāri mūsu robežai.
Tas varētu būt ļoti smieklīgi, ja vien nebūtu skumji. Gadījums ar Vairu Vīķi – Freibergu, kas, ierodoties no atvaļinājuma un pat līdz galam neaptvērusi, kas patiesībā notiek, ir skumja smaida vērts, bet premjera Induļa Emša un viņa biedra Aināra Šlesera šonedēļ izmestie domu graudi jau prasās pēc nopietnāka secinājuma. Vispirms Emša kungs televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” tiešraidē vienu no nevalstiskajām organizācijām – sabiedrību par atklātību “Delna” –un tās vadītāju Robertu Putni atklāti nosauc par “Maskavas roku”, bet tās nesenās publiskās aktivitātes teju par valsts apvērsumam līdzīgām darbībām. Savukārt viņa biedrs skaļi paudis uzskatu, ka uzņēmējs un filantrops Džordžs Soross (jā, tas pats, kurš vairāk nekā desmitgadi pie mums tika uzskatīts par Rietumu brīvības iemiesojumu), iespējams, vēlas izveidot savu partiju un (kādas šausmas!) kontrolēt varu Latvijā. Kā Šlesera kungs atzinies kolonistu piektās kolonnas ruporam “Vesti segodņa”: “Latvija pēc iestāšanās ES, ņemot vērā tās ekonomiskās iespējas un ģeogrāfisko stāvokli, kļūst ļoti pievilcīga. Nevajag man teikt, ka Soross ir vienkāršs uzņēmējs. Kā rāda prakse, viņš ietekmē politiskos procesus visā pasaulē.” Izrādās, Soross gatavs doties vēl tālāk un, sagrābjot varu Latvijā, iespējams, centīsies ietekmēt kopējo ES politiku. Kāpēc viņam tas vajadzīgs? Izrādās, šāda ES politika Sorosam nav izdevīga. Pēdējais bastions varas sagrābšanai ir pašreizējā Latvijas valdība, un pirmais solis tās gāšanai bijis “Delnas” mēģinājums diskreditēt nākamo Eiropas komisāri Ingrīdu Ūdri. No kungu sacītā nekļūst skaidrs – vai Sorosa kungs tāpat kā Putņa kungs ir “Maskavas roka”?
