Gadskārtējais profesionālās izglītības iestāžu direktoru seminārs, kas vakar norisinājās Jelgavas Amatniecības vidusskolā, bija nozīmīgs ar to, ka seminārā pirmoreiz piedalījās iepriekš citu ministriju padotībā bijušu skolu vadītāji.
Gadskārtējais profesionālās izglītības iestāžu direktoru seminārs, kas vakar norisinājās Jelgavas Amatniecības vidusskolā, bija nozīmīgs ar to, ka seminārā pirmoreiz piedalījās iepriekš citu ministriju padotībā bijušu skolu vadītāji.
Semināru ar uzrunu atklāja Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Zaiga Bensone, pilsētas mērs Andris Rāviņš un pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Dalībnieku vidū bija izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts un citu ministrijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki.
Semināra mērķis bija konstatēt profesionālās izglītības situāciju valstī un noteikt prioritātes skolu darbībā. Šajā gadā IZM padotībā līdzās 45 profesionālās izglītības iestādēm no Zemkopības, Veselības un Labklājības ministrijas pakļautības nonākusi 41 skola, kas turpmāk ļaus vieglāk īstenot izglītības kvalitātes prasības. IZM apņēmusies celt arodskolu prestižu. Lai gan “Ziņas” direktoru sanāksmē universitāšu pārstāvjus nemanīja, J.Radzevičs uzsvēra, ka speciālistu sagatavošanā jāveido ciešāka saikne starp augstskolām un arodskolām.
Runājot par šā gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, G.Krusts piebilda, ka svešvalodas un citus humanitāros priekšmetus visvairāk audzēkņu nokārtojuši E līmenī. Tas nozīmē, ka zināšanu līmenis ir zem minimālā, savukārt latviešu valodas pārbaudījums lielākajai skolēnu daļai novērtēts ar D līmeni, kas norāda, – absolventi prot runāt latviski.
Ap 70 procentu Jelgavas pilsētas un rajona pamatskolu absolventu turpina izglītoties vidējās mācību iestādēs. Lai nodrošinātu amata ieguvi skolēniem, kas devītās klases noslēgumā saņēmuši liecību, pilsētā iekārtotas divas mācību klases metinātājiem un programmēto darbgaldu vadītājiem. “Pilsētas attīstībā iezīmēts pārtikas pārstrādes, mašīnbūves un metālapstrādes virziens. Jelgavā tuvākajā laikā darbu sāks četras mašīnbūves rūpnīcas, tāpēc būs nepieciešami kvalificēti darbinieki,” uzrunā teica A.Rāviņš. Viņš novēlēja profesionālās izglītības iestādēm neražot bezdarbniekus, jo izveidojusies situācija, ka daudzās skolās var apgūt vienus un tos pašus arodus, bet uzņēmēji pārmet, ka jauno speciālistu prasmes un zināšanas ir vājas.
Seminārā runāja arī par dažādu ES un nacionālu fondu projektu īstenošanu, koledžu programmas sakārtošanu un profesionālās izglītības sistēmas attīstības programmas izpildi.
