Jaunsvirlaukas pagastā Svitenes upes krastā pie J.Zīgerista mājām Gaideļu šauvās atraktajā senlatviešu kapulaukā LU Vēstures institūta doktori G.Gerhards un G.Zemītis žurnālistiem vakar izrādīja savu šīs vasaras veikumu arheoloģiskajos izrakumos.
Jaunsvirlaukas pagastā Svitenes upes krastā pie Joahima Zīgerista mājām Gaideļu šauvās atraktajā senlatviešu kapulaukā Latvijas Universitātes Vēstures institūta doktori Guntis Gerhards un Guntis Zemītis žurnālistiem vakar izrādīja savu šīs vasaras veikumu arheoloģiskajos izrakumos.
Triju gadu laikā izdevies izpētīt 69 apbedījumu vietas, no kurām 22 uzietas šovasar. Apbedījumu laiks – no V līdz XII gadsimtam. Pie vīriešu apbedījumiem atrasti šķēpu uzgaļi, kas ir brīva vīra simbols. Starp rotaslietām šā gada izrakumos īpaša ir tā sauktā Gotlandes sakta, kas liecina par senlatviešu sakariem ar skandināviem. “Iespējams, ka vikingu kuģi tolaik varēja ienākt mūsdienās diezgan aizaugušajā Svitenē un šeit ir notikusi darbīga tirdzniecība,” saka arheologs Guntis Zemītis.
Antropologs Guntis Gerhards secina, ka senie zemgaļi bijuši raženi augumā – vidēji ap metru un septiņdesmit centimetru. Kaut arī šogad uziets daudz bērnu apbedījumu, dzīves ilgums dažiem apmetnes iedzīvotajiem sasniedzis pat sešdesmit gadu, kas tajā laikā ir ievērojams vecums.
Zinātnieku ekspedīciju finansiāli atbalsta zemes īpašnieks Joahims Zīgerists. Viņam esot doma pie savām mājām izveidot nelielu muzeju. Taču pagaidām izraktās lietas pēc konservācijas glabāsies Jelgavas muzejā.
