Tieši nevalstiskās organizācijas ir pilsoniskās sabiedrības aktīvākā un organizētākā daļa.
Tieši nevalstiskās organizācijas ir pilsoniskās sabiedrības aktīvākā un organizētākā daļa. Šīs organizācijas nodrošina vienu no svarīgākajām demokrātiskā valstī realizējamām tiesībām – līdzdalību demokrātiskā procesā. Tās nodrošina plašas sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos. Tieši pilsoniskās sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā un sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanā ir ne tikai apsveicama, bet arī valstij veicināma. Nevalstiskās organizācijas, īstenojot interešu aizstāvja funkciju, seko līdzi, vai sabiedrības intereses politikas procesos tiek ievērotas un nepieciešamības gadījumā aizstāv tās likumdošanai atbilstošā veidā. Šo organizāciju izpausmes formas nav svešas arī mums – tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem, atklāto vēstuļu izsūtīšana, diskusijas informācijas līdzekļos un publisko debašu rīkošana. Jā, arī tādas demokrātiskas pilsoniskās izpausmes formas kā piketi un tamlīdzīgi pasākumi.
Svarīgi saprast, ka nevalstiskās organizācijas kā sabiedrības organizētākā daļa ir sadarbības partneris publiskās politikas veidošanā un valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, jo tajās ir apvienojušies domubiedri, lai aizstāvētu kādas noteiktas sabiedrības daļas intereses, kā arī risinātu sabiedrības daļas problēmas, kuras pārzina vislabāk. Vairumā gadījumu nevalstiskās organizācijas to visu dara brīvprātīgi. Tas šķiet pareizi no teorijas viedokļa. Tas ir gadījumā, ja valsts domā par savu attīstību un ciena savus pilsoņus. Tikai tad, kad Latvijas nevalstiskās organizācijas mēģināja likumiskā un pilsoniski atbildīgā veidā īstenot savas tiesības, Latvijas varas elitei tās vairs nešķita pietiekami ērtas. No likuma formālā viedokļa, iespējams (tikai iespējams), ka Rīgas pašvaldības policijai bija pietiekams iemesls 17. augustā noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus sabiedrības par atklātību “Delna” vadītājam Robertam Putnim un Eiropas kustības Latvijā pārstāvim Mārim Novikam saistībā ar nesankcionēto protesta akciju 10. augustā, ko šīs organizācijas sarīkoja pie Saeimas ēkas, protestējot pret Ingrīdas Ūdres izvirzīšanu Eiropas komisāra amatam. Protokolus noformēja saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par sapulču, gājienu un publisko izklaižu un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Lai tā būtu. Par pārkāpumu var izteikt brīdinājumu, piemērot naudas sodu līdz 100 latiem vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Vakar tiesa izteica mutisku aizrādījumu Eiropas kustības Latvijā pārstāvim M.Novikam. Likums ir taisnīgi triumfējis, vainīgais sodu saņēmis un visi var mierīgi dzīvot tālāk, izliekoties, ka viss ir labākajā kārtībā. Lai paliek uz Rīgas Domes sirdsapziņas tas, kāpēc mutiski viņi solīja dot atļauju piketa rīkošanai, tomēr neilgi pirms tā norises to nedeva. Šajā gadījumā daudz būtiskāka šķiet varas pārstāvju rīcība brīdī, kad nevalstiskās organizācijas neglauda viņus “pa spalvai”. Viņu reakcija bija neadekvāta un pilsoniskai sabiedrībai nepieņemama. Vai turpmāk būtu jāsaprot, ka laba ir tikai tā nevalstiskā organizācija, kas aicina savus biedrus, piemēram, audzēt puķes un bruņurupučus? Ja tā, tad līdz normālai sabiedrībai mums vēl tāls ceļš ejams. Atliek piebilst, ka šī mācība jāņem vērā arī pašām organizācijām – maksimāli precīzi izpildīt arī formālās likuma prasības, lai cik neērtas tās arī liktos.
