Nevaru saprast, kāpēc mūsu pilsētā, kur notiek bruģēšanas darbi, nevar izdarīt tā, lai no ielas uz ietvi vestu gluda uzbrauktuve. Bruģē jaunu ielu, ietvi, bet līdzeni kā nesanāk, tā nesanāk.
Nevaru saprast, kāpēc mūsu pilsētā, kur notiek bruģēšanas darbi, nevar izdarīt tā, lai no ielas uz ietvi vestu gluda uzbrauktuve. Bruģē jaunu ielu, ietvi, bet līdzeni kā nesanāk, tā nesanāk. Piemēram, šovasar atjaunotais Lielās un Mātera ielas krustojums atkal nav sanācis! Kāda jēga nelielam ietves līmeņa pazeminājumam (it kā uzbraukšanai), ja tas tik un tā rada problēmas. Ar velosipēdu no ielas uzbraucot uz ietves, saņemu nepatīkamu triecienu. Manam divritenim, par nelaimi, riteņi nav sevišķi lieli… Vai invalīdu ratiņiem tie ir lielāki? Vai viņiem izdodas jaunizbūvēto ielas un ietves savienojumu forsēt ratiņkrēslā? Maz ticams. Bet runā, ka par invalīdiem pašvaldības rūpējoties, radot pieejamu vidi. Un taisnība jau ir. Pie muzejiem un pat dzīvojamām mājām cenšas ierīkot uzbrauktuves, bet, būvējot ielu un ietvi, uzbrauktuvi līdzenu var izveidot bez papildu izmaksām. Šķiet, vajag pat īpaši papūlēties, lai savienojums vienā līmenī nesanāktu. Kas pietrūkst? Vai nevienam no ceļa meistariem nav augstākās izglītības vai arī visi labi pelna, ka ar divriteni nebrauc. Ar “mersedesu” jau pa ietvi braukt nemaz nedrīkst, bet par to, ka nekad nebūs jāpārvietojas ratiņkrēslā, gan neviens pārliecināts nevar būt.
