Jānis Laizāns, SIA «Jelgavas ūdens» direktors: Driksā neattīrīti saimnieciski fekālās kanalizācijas un lietus ūdeņi ieplūst pa četriem kolektoriem.
Jānis Laizāns, SIA “Jelgavas ūdens” direktors: Driksā neattīrīti saimnieciski fekālās kanalizācijas un lietus ūdeņi ieplūst pa četriem kolektoriem. Tie ir Jāņa kolektors pie pilsētas cietuma, Raiņa ielas kolektors pie LLU Sporta nama, Jēkaba kolektors pie viesnīcas “Jelgava” un Miķelsona kolektors tirgus rajonā. Ūdeņi no Driksas kolektora iepretim LLU Tehniskās fakultātes ēkai jau pilnībā tiek novadīti uz attīrīšanas ietaisēm. Plānojam, ka pēc nākamā gada 8. decembra Driksā vairs neieplūdīs kanalizācijas ūdeņi. Es gan neprognozēju, kad upē sāksies pašattīrīšanās process, jo tur ir biezs dūņu slānis. Pašlaik bažas rada no Jāņa kolektora izvadītie ūdeņi, kur suspendēto vielu (nepilnīgi sadalījušos fekāliju) daudzums konstatēts ap 100 miligramu litrā ūdens. Salīdzinājumam – bioloģiskā skābekļa patēriņš, lai šīs vielas padarītu nekaitīgas, arī ir 100 miligramu katrā litrā, bet ķīmiskais skābeklis nepieciešams 200 mg uz ūdens litru. Normatīvos gan noteikts, ka bioloģiskā un ķīmiskā skābekļa patēriņš nedrīkst pārsniegt attiecīgi 6 un 10 miligramu uz litru ūdens. Tāpēc par vairākiem kolektoriem maksājam piesārņotības nodokli pilsētas budžetā. Jāatzīst, ka pēc visu kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas uz attīrīšanas ietaisēm pa kolektoriem Driksā aizvien ieplūdīs lietus un saimnieciskie notekūdeņi no ielām, kur katrā ūdens litrā ir ap 0,5 mg naftas produktu, kas nepārsniedz pieļauto daudzumu.
Andrejs Zabeļins, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojumu kontroles daļas vecākais inspektors: Vides speciālistu sniegtā informācija tiek pamatota ar analīžu paraugu datiem. Pēdējos gados ūdens kvalitāte Driksā ir uzlabojusies, jo saistībā ar Jelgavas kanalizācijas sistēmas pārbūvi uzlabojas arī upē novadāmo ūdeņu kvalitāte. Sadzīves un komunālo notekūdeņu novadīšana no kopējas nozīmes kolektoriem tiek pārslēgta uz ūdens attīrīšanas ietaisēm. Pēc projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā” realizēšanas plānots, ka pa pieciem lielajiem kolektoriem, pa kuriem vēl ieplūst neattīrīti notekūdeņi, turpmāk Driksā tiks ievadīti tikai lietusūdeņi. Ūdens analīzes monitoringa ietvaros no katra kolektora caurules gala vai pēdējās akas pirms notekūdeņu ieplūšanas upē veicam reizi ceturksnī. Pēdējoreiz Driksas ūdens analīzes ņemtas jūnijā. Pēc ekoloģiskās laboratorijas testēšanas pārskatu datiem, naftas produktu piesārņojums nepārsniedz normu, arī ūdens ķīmiskais sastāvs gandrīz visos kolektoros ir normāls.
Es un citi pārvaldes speciālisti esam konstatējuši, ka Driksā mīt vēži. Arī tie ir ūdens bioloģiskās kvalitātes indikatori.
Solvita Lūriņa, Jelgavas Domes Attīstības sektora speciāliste vides aizsardzības jautājumos: Liela nozīme Driksas ūdens kvalitātes nodrošināšanā ir Lielupei, jo Driksa ir tās atteka. Jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē Driksa tika tīrīta un bagarēta, jo tās lēnais plūdums un ievadītie notekūdeņi un kanalizācija kavē upes pašattīrīšanos. Pētījumi rāda, ka rudeņos upē dūņu slānis vietām sasniedz pat piecu metru dziļumu. Tāpēc liela nozīme ir pavasara palu ūdeņiem, kas daļu dūņas no Driksas “iznes”. Astoņdesmitajos gados Driksā aizliedza peldēties, jo ūdens kvalitāte neatbilda prasībām. 90. gados sakarā ar ražošanas apjomu samazināšanos ūdens kvalitāte Lielupē sāka uzlaboties, bet vēl šodien upē pa pieciem kolektoriem ieplūst 12 procentu no visas pilsētas neattīrītajiem kanalizācijas notekūdeņiem. 1994. gadā Rīgas Tehniskās universitātes studenti, izstrādājot maģistra darbu, pētīja Driksas ūdens ķīmisko un bioloģisko sastāvu un modelēja attīrīšanas iespējas.
Pagājušajā gadā Domē ir izstrādāts Jelgavas pilsētas vides politikas plāns un rīcības programma, kas ietver arī projekta izstrādi Pasta salai kā aktīvas atpūtas vietai. Jau trešo gadu par pašvaldības līdzekļiem Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu kvalitātes pārbaudes Lielupē. Pašreiz kvalitātes rādītāji atbilst prasībām, tāpēc turpmāk vairāk jāstrādā, lai izplānotu, kā šo teritoriju apsaimniekot. Ir doma sakārtot krastmalu gar Čakstes bulvāri, radot vizuālu un ainavisku pievilcību. Turpmāk plānojam rūpniecisko darbību virzīt tālāk nost no upes.
Esam pārliecināti, ka līdz ar projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Jelgavā” realizāciju pilnībā tiks atrisināta arī kanalizācijas ieplūdes problēma Driksā, jo visi kanalizācijas notekūdeņi tiks novirzīti uz attīrīšanas ietaisēm. Tad arī varētu sākties pašattīrīšanās procesi upē.
