Ar ziediem, lentēm matos vai gludi saķemmētiem matiem meitenes un zēni 1. septembra rītā devās uz skolu, kas neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās pārliecības vai rases visiem cilvēkiem kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu.
Ar ziediem, lentēm matos vai gludi saķemmētiem matiem meitenes un zēni 1. septembra rītā devās uz skolu, kas neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās pārliecības vai rases visiem cilvēkiem (vismaz civilizētajā pasaulē) kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu.
Savukārt pāris stundu vēlāk uz ielām parādījās nākošā paaudze – “studentija”. Arī priecīgi un līksmi, cits vēl īsti nepamodies, cits – neaizgājis gulēt, bet visi devās uz pilsētas vienīgo augstskolu, lai noklausītos apnicīgi garās runas, paskatītos uz saviem jaunajiem “cīņubiedriem” un satiktu kādu, ar ko vakarā varētu aiziet to visu nosvinēt.
Īpašas izvēles šogad nebija – diskotēka klubā “Tonuss”, “Z – Scars” koncerts “Kreklos”, blandīšanās pa pilsētas krogiem un kafejnīcām vai arī vienkārša pasēdēšana “kojās”.
Ne “Krekli”, ne “Tonuss” par apmeklētājiem sūroties nevarēja – studenti savu pirmo “pienākumu” pret klubiem izpildījuši godam. Līdz ar to izklaides industrija arī ir pamodusies no vasaras miega. Ko tā mums sniegs šogad? Kādi būs pārsteigumi? Vai “Wu – Tang Clan” pārstāvji un “The Hobos” ir tikai sākums un jāgatavojas kam lielākam vai arī šis “studentu gads” paies tāpat kā iepriekšējie – ar kādas krievu rokgrupas, pārdesmit vietējo “brigāžu” koncertu, kārtējo “jauno talantu” atklāšanu vienā no LLU Studentu pašpārvaldes rīkotajiem pasākumiem un problēmām ar policiju fakultāšu dienās? Var jau cerēt uz labāko, bet var arī mobilizēties un kaut ko darīt paši – 10 000 studentu ir vērā ņemams skaits, lai būtu iemesls piedalīties pilsētas dzīves veidošanā.
