Ar to, kā izdevusies šā gada Piena, maizes un medus svētku programma, organizatori var būt apmierināti, taču turpmāko gadu svētkus atmiņā daudz paliekošākus darītu lielāka uzmanība kultūras norisēm.
Ar to, kā izdevusies šā gada Piena, maizes un medus svētku programma, organizatori var būt apmierināti, taču turpmāko gadu svētkus atmiņā daudz paliekošākus darītu lielāka uzmanība kultūras norisēm.
Deviņi dejotāju un mūziķu kolektīvi, vairāk nekā 50 piena, medus un maizes izstrādājumu tirgotāju. Tā visa vērotāju, klausītāju un pircēju lomā sestdien bija vismaz 15 tūkstošu jelgavnieku un viesu no citām Latvijas malām.
Par izdomas pilnu, laikā un telpā pārdomāti sakārtotu, piesātinātu, īsāk sakot, tādu, kas visu svētku dienu neliek garlaikoties ne brīdi, programmu noteikti atzīs katrs veselīgas pārtikas cienītājs un aktīvas atpūtas entuziasts. Viņiem sestdienas pēcpusdiena pagāja, kursējot starp Lielupi (makšķerējot, laižot pūksprunguļus, piedaloties piena paku laivu regatē, jūtot līdzi sacensību dalībniekiem) un skvēru aiz kultūras nama, kur ritēja koncerti, tirdzniecība, degustācijas, konkursi, atrakcijas un radoša darbošanās (nākamgad organizatori papildus domāšot arī par radošajām darbnīcām un atrakcijām pirmsskolas vecuma bērniem). Pievakarē ar Jelgavas autobusu transporta divstāvīgo sarkano simbolu interesenti varēja doties uz “Jelgavas maiznieka” ceptuvi pavērot, kā top 25 metrus garais maizes klaips, ko 28 nesēji, automašīnu signālu un garāmgājēju aplausu pavadīti, pēc tam nogādāja svētku skatuves priekšā, kur cepums pārtapa pasaules garākajā medusmaizē, un īsi pirms vakara dejām nepilnās desmit minūtēs tika apēsts.
Uz skvēru aiz kultūras nama (kur pagājušajos Piena svētkos notika vāji apmeklētais koncerts lietus dēļ) šogad tika pārceltas arī visas pārējās svētku norises (kas pagājušogad bija Hercoga Jēkaba laukumā), turklāt vairāk bija domāts par skatuves dekorācijām un pārējā laukuma noformējumu (liela salmu skulptūru grupa skvēra centrā). No apmeklētāju ērtību viedokļa noteikti attaisnojās atrakciju un tirdzniecības vietu izvietošana salīdzinoši nelielā, labi pārskatāmā un ērti šķērsojamā laukumā. Bija ņemta vērā pagājušā gada slapjo svētku pieredze, efektīvi nodrošinoties pret lietu, novietojot četras lielas teltis (no īslaicīgās līņāšanas dienas vidū liels skaits apmeklētāju varēja patverties koncertvietas tiešā tuvumā). Neapšaubāmi, lielisks risinājums jebkuram brīvdabas sarīkojumam, tāpēc aģentūra “Kultūra” plāno ierosināt pilsētai apsvērt iespēju vienu tādu telti iegādāties.
Var saprast rīkotāju skaidrojumu, ka tautas svētki nav maksas koncerts ar somu un apmeklētāju reibuma pakāpes kontroli pie ieejas un ka tāpēc svētku bezalkohola devīzes ievērošana daudz lielākā mērā nekā no kārtības sargu kontrolētspējas atkarīga no apmeklētāju izpratnes un labās gribas. Iespējams, tieši tālab dažu apreibušu jauniešu trokšņošana sēdvietās pie skatuves šķita divtik uzkrītoša.
Pasaulē garākās medusmaizes dalīšana svētku noslēgumā noritēja bez asinsizliešanas, taču rīkotāji neslēpj vilšanos. “Kulminācijas norisi bijām iedomājušies daudz organizētāku un pieklājīgāku – bez grūstīšanās un drūzmēšanās, proti, virzoties rindā gar galdu, katrs paņem gabaliņu un paiet malā, dodot vietu nākamajam,” saka aģentūras “Kultūra” projektu vadītājs Āris Dreimanis, piebilstot, ka, piemērotāk izkārtojot nožogojumu, apmeklētāju plūsmu vēlamajā gultnē varētu mēģināt ievirzīt nākamajos svētkos, kad, iespējams, būs nokārtotas vajadzīgās formalitātes, lai rekordu varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā.
Ar vēderpriekiem saistīto sacensību un citu jautru izklaižu programma vilšanos nesagādāja ne apmeklētājiem, ne rīkotājiem. Aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics un Ā.Dreimanis neslēpa, ka nedaudz bažījušies par atsaucību – sevišķi par tām programmas daļām, kas šā gada svētkos bija pirmoreiz. Taču jelgavnieki un pilsētas viesi sevi apliecināja kā jauninājumiem atsaucīgu publiku.
Savukārt vienīgais, kas vismaz daļēji attaisno šā raksta atrašanos kultūras norisēm atvēlētajā lappusē, ir tautas mākslas kolektīvu piedalīšanās svētku koncertā. Lai arī tautas, moderno deju un mūziķu kolektīvi savu auditoriju atrada, pāris gadus senākā atmiņā ir tādas Piena svētku programmas daļas, kas, lai arī bija bez profesionālas mākslas pretenzijām, kopējā programmā jau ar klātesamību vien ieņēma daudz patstāvīgāku vietu nekā koncerts izēšanās svētku piedevas statusā. Tādi bija Latvijā unikālie, bet nu arī Jelgavā pieklusušie mēģinājumi iedzīvināt ēnu teātri, kas sākās tieši aizpagājušajos Piena svētkos.
Programmas būtiska papildināšana šai ziņā sniegtu apmierinošu atbildi uz jautājumu, kāpēc svētkus rīko kultūras vārdā nodēvēta pašvaldības iestāde, nevis piena, medus un maizes ražotāju apvienības.
Interesanta un atmiņā paliekoša atbilde uz to varētu būt pirmssvētku ziņās pieminētā salmu un koka tēlniecības simpozija un konkursa iecere, kuras neīstenošanai šogad, pēc M.Buškevica atzinuma, bija tikai finansiāli iemesli. Atliek cerēt, ka tuvākajos gados šī vai cita neordināra doma īstenosies un gādās par izjūtām, kas atmiņā paliek ilgāk nekā pasaulē garākās medusmaizes garša mutē.
***
Piena, medus un maizes svētku “plusi” un “mīnusi”
+ Izdomas pilna, laikā un telpā pārdomāti sakārtota, piesātināta programma veselīgas pārtikas un aktīvas atpūtas cienītājiem.
+ Teicams svētku norises centra nodrošinājums pret lietainu laiku.
+ Norišu koncentrēšana salīdzinoši nelielā, labi pārskatāmā un ērti šķērsojamā laukumā.
– Kultūras norišu niecīgais īpatsvars izklaides programmā un oriģinālu piedāvājumu trūkums šai ziņā.
– Publikas neaudzinātība: bezalkohola svētku ieceres ignorēšana un galda kultūras trūkums.
