Realizējot atbalsta projektu, septembrī praksi pie darba devējiem Jelgavā atbalsta projekta ietvaros sākuši trīs jaunieši bezdarbnieki. Tuvākajā laikā projektā iesaistīsies vēl vairāki jaunieši.
Realizējot atbalsta projektu, septembrī praksi pie darba devējiem Jelgavā atbalsta projekta ietvaros sākuši trīs jaunieši bezdarbnieki. Tuvākajā laikā projektā iesaistīsies vēl vairāki jaunieši.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāle šogad nodarbinātības aktivitātēs pilsētā un rajonā iesaistījusi gandrīz duci jauniešu.
Jauniešu bezdarbnieku prakses projekts pie darba devējiem ļauj jauniešiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, bet pieredzes trūkuma dēļ nespēj atrast nodarbošanos, apgūt darba iemaņas un veiksmīgāk sameklēt pastāvīgu darbu. Valsts šīs aktivitātes atbalsta, projekta laikā (sešus mēnešus) jaunietim bezdarbniekam maksājot minimālo algu un piemaksājot 25 latus par darba prakses vadīšanu. Kā atzīst NVA Jelgavas filiāles nodarbinātības organizatore Anita Dolace, projekta beigās lielākā daļa jauniešu iegūst pastāvīgu darbu. “Ja vien jaunieti apmierina nosacījumi, darba devējs, pie kā izieta prakse, gandrīz vienmēr piedāvā palikt pastāvīgā darbā. Protams, dažkārt jaunietis maina dzīvesvietu vai pats sameklē labāk atalgotu darbu. Reti, bet bijuši gadījumi, kad darbu iegūt traucē disciplīnas trūkums,” stāsta A.Dolace.
Kopš projekta sākuma 2001. gada rudenī Jelgavā un rajonā darba praksi apguvuši vairāk nekā 50 jauniešu. Gan darba devēju, gan jauniešu dzīvesvietu spektrs ir visai plašs. No rajona uzņēmumiem projektā aktīvi iesaistījies “Kalnciema ķieģelis”, SIA “Pionieris” no Kalnciema, “Egra Trans” no Jaunsvirlaukas. Jelgavā ilgāku laiku sadarbība izveidojusies ar SIA “Prestižs”, “Alis”, “KKR” un citiem. Savukārt jaunieši pārstāv gan pilsētu un piepilsētas pagastus, gan attālākas apdzīvotas vietas – Eleju, Sesavu, Kalnciemu. Atšķirīgs ir arī viņu sagatavotības līmenis. Vieni arodu apguvuši speciālajās skolās un vidējās profesionālās izglītības iestādēs, citi beiguši tikai NVA organizētos trīs mēnešu apmācības kursus. Taču, ja vien jaunietim ir nopietna interese un vēlme, viņam neatkarīgi no tā izdodas iegūt pastāvīgu darbu, atzīst A.Dolace.
Pirmās prakses dienas SIA “Dārzs” siltumnīcās vada Sigita Cinovska. Viņa 2000. gadā beigusi Bulduru Dārzkopības tehnikumu, tad devusies darbā uz ārzemēm, bet pēc tam strādājusi gadījuma darbus, līdz iesaistījusies NVA projektā. Arī uzņēmums “Dārzs” ilgāku laiku interesējies par sadarbības iespējām ar NVA, bet līdz šim piemērotus kandidātus starp bezdarbniekiem nav izdevies atrast. Siltumnīcu saimniecības un šajā gadījumā arī prakses vadītāja Anita Keiša stāsta, ka Sigitu galvenokārt paredzēts sagatavot darbam ar rozēm, bet ikdienā viņa apgūs darbu ar podu puķēm, kā arī piķēšanu, sējeņu sagatavošanu, potēšanu un citus darbus.
Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka pašreiz radniecīgos uzņēmumos nav nepieciešami strādnieki, kam jāstāv klāt un pastāvīgi jānorāda, ko darīt. Svarīgi, lai darbiniekam būtu izpratne par augiem, viņš pats zinātu, kas kurā brīdī darāms.
