Pagājušajā nedēļā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai apspriestos, kā risināt problēmas, kas radušās, vairākās programmās pietrūkstot ES lauksaimniecības struktūrfondu līdzekļiem.
Pagājušajā nedēļā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai apspriestos, kā risināt problēmas, kas radušās, vairākās programmās pietrūkstot ES lauksaimniecības struktūrfondu līdzekļiem. Šā iemesla dēļ jau izsmeltajās lauksaimniecības atbalsta programmās tuvākajos mēnešos, sākot ar 3. septembri, projekti netiek pieņemti.
Saimnieku aktivitāte, pretendējot uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda jeb struktūrfondu līdzekļiem, bijusi ļoti liela, tālab jau patlaban projektu apjoms trīs programmās – “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”, “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” un “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” – pārsniedz pirmo triju gadu projektu kopējo finansējumu, un Lauku atbalsta dienests no 3. septembra pārtrauca projektu pieņemšanu.
LOSP sekretariāta vadītāja Rita Sīle norāda, ka apķērīgie saimnieki ir izglītoti un spēj ātri sagatavot ES prasībām atbilstošus projektus. Taču arī pārējiem interesentiem jādod iespēja saņemt atbalstu un uzlabot gan savu saimniecību darbību, gan lauksaimniecības sektora darbību kopumā. LOSP priekšsēdētāja Ligita Silaraupa skaidro, ka līdzekļu visvairāk pietrūcis tieši atpalikušajai Latvijas lauksaimniecības ražošanas modernizācijai. “Tiks meklēts papildu finansējums, lai atbalstītu vismaz prioritāro nozaru attīstību, taču līdzekļu meklēšana prasa laiku,” teic L.Silaraupa.
Nepieciešams arī no jauna noteikt atbalsta saņemšanas ierobežojumus. Iespējamie risinājumi ir noteikt pastiprinātus kritērijus struktūrfondu atbalsta saņemšanai, izvēlēties prioritārās atbalsta nozares. Lai izstrādātu situācijai atbilstošus kritērijus, nepieciešams steidzami veikt SAPARD programmai un strukturālajiem fondiem iesniegto projektu analīzi.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks uzsver, ka līdz šim ar struktūrfondu atbalstu uzbūvētas daudzas viesu mājas, taču māc bažas, ka daļa no tām var netikt izmantotas projektā norādītajam mērķim. Ir vajadzīga stingra ekonomikas dažādošanai paredzēto līdzekļu izlietošanas uzraudzība, un tas var pavērt papildu līdzekļus lauksaimniecības modernizācijai.
