Dažviet masveidā parādījušās priežu rūsganās zāģlapsenes. Pagaidām šis kaitēklis ir bojājis mežaudzes Valkas un Ventspils rajonā, informē Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis patologs Jānis Liepa.
Dažviet masveidā parādījušās priežu rūsganās zāģlapsenes. Pagaidām šis kaitēklis ir bojājis mežaudzes Valkas un Ventspils rajonā, informē Jelgavas virsmežniecības inženieris mežkopis patologs Jānis Liepa.
Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti pastāvīgi uzrauga kaitēkļa skartās mežaudzes, lai kritiskas situācijas gadījumā varētu informēt meža īpašniekus par nepieciešamību steidzami rīkoties. Valkas un Ventspils rajonā zāģlapsenes konstatētas diezgan lielās teritorijās – aptuveni 800 hektāros. Tajos priežu meži izskatās it kā kalstoši, tie ir atskujoti, un tas ir priežu rūsganās zāģlapsenes kāpuru veikums. Pirmajā brīdī var šķist, ka šādiem mežiem nekas vairs nav līdzams un vienīgais risinājums ir ķerties pie zāģa. Taču šajās, lai arī panīkušajās, audzēs koki izdzīvos, ja vien nākamajā gadā neatkārtosies kaitēkļu invāzija.
Priežu rūsganā zāģlapsene apdraud tikai priežu audzes. Pirmajā gadā kāpuri nograuž iepriekšējo gadu skujas, jaunos dzinumus neskarot, tādējādi pēc skata paplukušie koki nākamajā gadā ir spējīgi izdzīvot. Kaitēkļa savairošanās masveidā ir novērojama ne vien jaunaudzēs, bet arī vecākās (60 – 85 gadu) priežu audzēs. Tomēr vislielāko kaitējumu zāģlapsenes nodara līdz 30 gadu vecām kultūrām.
“Valkas un Ventspils rajonā bojātās audzes neizskatās pievilcīgas, taču pagaidām situācija nav bīstama. Pašreiz svarīgākais ir sekot, kas notiek kaitēkļa skartajās teritorijās, lai būtu iespējams prognozēt situāciju. Kukaiņu savairošanās draudus nosaka, augusta beigās un septembra sākumā uzskaitot kukaiņu kūniņas kāpura iekūņošanās stadijā, kad kūniņa atrodas zemsedzē pie koka stumbra,” skaidro J.Liepa.
Jelgavas rajonā priežu rūsganā zāģlapsene nav tik aktuāla, jo arī iepriekšējos gadu desmitos to masveida parādīšanās mūsu rajonā nav reģistrēta. Tomēr katrā mežniecībā tiks noskaidrota pašreizējā situācija. Iegūtie rezultāti tiks nosūtīti VMD Meža aizsardzības sektoram, kas apkopos datus no visas Latvijas. Tad varēs pieņemt lēmumus turpmākai rīcībai.
