Sabiedrībā patlaban aktuāla diskusija par nevalstisko organizāciju uzdevumiem un tiesībām.
Sabiedrībā patlaban aktuāla diskusija par nevalstisko organizāciju (NVO) uzdevumiem un tiesībām. Neizpratni un zināšanu trūkumu par nevalstisko sektoru parādīja pavasarī “Market Lab” veiktais socioloģiskais pētījums – tikai 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir priekšstats par nevalstiskajām organizācijām un to darbību. Arī tā sabiedrības daļa, kas zina kādu organizāciju, neuztver nevalstisko sektoru kā kopumu, kam ir noteikta loma sociālpolitiskajos procesos līdzās valsts un privātajam sektoram. Pilsoniska līdzdalība un iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos valstī ir nobriedušas sabiedrības iezīme. Esot dialogā ar sabiedrību, valsts likvidē plaisu starp varu un tautu.
NVO darbības jomu spektrs un interešu aizstāvība
Socioloģiskais pētījums parādīja sabiedrībā dominējošo stereotipu par nevalstiskajām organizācijām – ka tās galvenokārt darbojas sociālajā jomā, tikai daži respondenti minēja, ka NVO varētu nodarboties ar interešu aizstāvību.
Nevalstiskās organizācijas pārstāv kādas noteiktas sabiedrības grupas intereses. “Organizācijas, kas darbojas interešu aizstāvības jomā, seko līdzi, vai sabiedrības intereses tiek ievērotas un, nepieciešamības gadījumā aizstāv tās likumdošanai atbilstošā veidā – tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem, rakstot atklātas vēstules, diskutējot informācijas līdzekļos, rīkojot publiskas debates, piketus vai citus līdzīgus pasākumus. Nevalstiskā organizācija nepretendē paust visas sabiedrības viedokli, bet gan tās sabiedrības daļas, kuru tā pārstāv. Organizācijas nepretendē uz politisku varu, bet gan uz tiesībām paust viedokli,” interešu aizstāvības mehānismus skaidro NVO centra preses sekretāre Ilze Šēfere.
Sabiedrības interešu aizstāvība ir viens no būtiskākajiem NVO darbības virzieniem, savukārt sabiedrības interesēs var būt gan sociāli, gan ekonomiski, gan politiski jautājumi. Dažādu interešu aizstāvībai Latvijā veiksmīgi darbojas vairākas NVO.
Latvijas Jaunatnes padome (LJP) pašlaik piedalās likumprojekta “Darbs ar jaunatni” izstrādē, rūpējoties par to, lai tiktu radīta labvēlīga normatīvā vide bērnu un jauniešu sabiedrisko organizāciju attīstībai un to ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai. Šim nolūkam LJP īsteno projektu “Uzcelt tiltu”, paredzētās aktivitātes – interešu aizstāvība, neformālā izglītību un informācijas izplatīšana (vairāk lasiet www.ljp.lv).
Sabiedriskās politikas centrs “Providus” ir neatkarīgs, bezpartejisks politikas institūts, kas darbojas izglītības politikas, krimināltiesību, tiesiskas valsts izveides un korupcijas apkarošanas jomās. “Providus” ir sabiedriskās politikas portāla www.politika.lv institucionālā mājvieta.
Pasaules dabas fonds (WWF) veic pētījumus par cilvēka darbības dēļ radušos ietekmi uz vidi, aktīvi aizstāv vides resursu saglabāšanu, pārdomātu to apsaimniekošanu (vairāk lasiet www.wwf.lv).
Sabiedrība ir kā dzīvs organisms, kas pats vislabāk un precīzāk var identificēt savus sāpīgos punktus un apzināt savas vajadzības. Tādēļ arī pats spēj rast veiksmīgākos risinājumus sevis atveseļošanai jeb problēmas novēršanai. Iniciatīvai jānāk no sabiedrības jeb tām grupām, kas saskaras ar problēmu, tad iespējams piedāvāt optimālākos problēmas risinājumus.
Cik daudzveidīga ir sabiedrība, tās vajadzības un intereses, tiks dažāds ir nevalstiskais sektors. Pilsoniski aktīvi cilvēki uzņemas rūpes un atbildību, risina dažādus jautājumus, apzina problēmas un cīnās ar tām. Kopīgas intereses var vienot gan darbam, gan sportiskām aktivitātēm vai atpūtai. Būtiski, ka cilvēki meklē un atrod domubiedrus, ziedo savu laiku un prasmes, zina savu mērķi un virzās uz to, negaidot iniciatīvu no citiem.
NVO finanšu avoti Latvijā
Lai nodrošinātu sabiedrisku organizāciju pastāvēšanu, tām nepieciešami resursi – gan materiālie, gan cilvēku –, savukārt, lai panāktu organizāciju neatkarību, tām jābūt brīvām no jebkādas finansētāju ietekmes. Pasaules prakse nevalstiskā sektora finansēšanā ir atšķirīga, tomēr galvenais princips visur ir viens – nodrošināt organizācijas maksimālu neatkarību no jebkādām ārpusorganizācijas ietekmēm, vai tā būtu valsts, vai privātais sektors, vai starptautiskie fondi. Tāpēc NVO pašas izstrādā un piedāvā savus projektus potenciālajiem donoriem. Lielākie nevalstiskā sektora atbalstītāji Latvijā ir ES fondi, Sabiedrības integrācijas fonds, Baltijas – Amerikas partnerattiecību programma, Nīderlandes fondi. Laba sadarbība ar NVO izveidojusies arī atsevišķām pašvaldībām. Vietējās filantropijas un labdarības tradīcijas Latvijā vēl tikai veidojas. Indivīdu un uzņēmēju ziedojumi nevalstiskajām organizācijām vēl neveido būtisku NVO ieņēmumu daļu. Latvijas apstākļos, kad ārvalstu finansējums NVO arvien samazinās, ir būtiski attīstīt tieši vietējo filantropiju un iesaistīt vietējos uzņēmējus un iedzīvotājus sabiedrības vajadzību atbalstīšanā.
NVO popularizēšanas projekta aktivitātes
NVO popularizēšanas projekta ietvaros jūlija sākumā nevalstiskās organizācijas sāka veidot simbolisko koku – pievienojot savas organizācijas vēstījumu par tās mērķiem un misiju labākas sabiedrības veidošanā, organizāciju dalībnieki deva ieguldījumu unikālas mūsu laikmeta nevalstiskā sektora liecības tapšanā. Visi apkopotie vēstījumi lasāmi projekta mājas lapā www.nvo.lv. Nevalstisko organizāciju koks turpina iedzīvināt pilsoniski aktīvās sabiedrības daļas idejas – augusta beigās Rīgā atklāts vides reklāmas stends, kas vēstī par 14 Latvijas reģionos strādājošām misijām (NVO).
