Mēs, jelgavnieki, lepojamies ar skaisto celtni Lielupes krastā. Lielākā Baltijas valstu pils, ģeniālā Rastrelli mākslas darbs.
Mēs, jelgavnieki, lepojamies ar skaisto celtni Lielupes krastā. Lielākā Baltijas valstu pils, ģeniālā Rastrelli mākslas darbs. Pirms 260 gadiem, 1738. gadā, Ernsta Johana Bīrona vadībā lika pils pamatakmeni un sāka būvdarbus. Pils celtniecību pabeidza 1772. gadā, uzceļot trīs korpusus. Latvijas atbrīvošanas karā 1919. gadā pili nodedzināja. Neatkarīgās Latvijas laikā pili atjaunoja un pēc profesora, arhitekta E.Laubes projekta pabeidza, piebūvējot ceturto korpusu.
Šogad paiet 60 gadu kopš ievērojamā notikuma, kad 1938. gada 11. maijā notika svinīga pamatakmens ielikšana pils ceturtajam korpusam. Svinībās piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un daudzi ministri, pašvaldību un sabiedrisko iestāžu vadītāji.
Būvlaukumā bija sapulcējušies vairāki simti svinību dalībnieku. Visapkārt plīvoja valsts karogi. No pils galvenās ieejas līdz būvlaukumam stāvēja skolēnu un mazpulku goda sardze. Svinības atklāja izglītības ministrs A.Tentelis. Savā uzrunā viņš norādīja: «Šī celtne, kuras pamatus šodien liekam, dos panākumus visai latviešu tautai. Studējošā jaunatne! Tauta jums ceļ šo namu. Jūs tiksiet tuvāki zemei, tam mērķim, kam jūs esat nolēmuši kalpot visu mūžu. Zeme kalpo tam, kas viņu kopj. Zeme jūs klausīs, sadzirdiet viņas aicinājumu.»
Tālāk LU Lauksaimniecības fakultātes vec. docents Kulitāns nolasīja dokumentu, kuru iemūrēja jaunā korpusa pamatos. Dokumenta tekstā bija minēts: «Šis pamatakmens likts laikā, kad Latvijas valsti vada Ministru prezidents K.Ulmanis. Kad pēc partiju savstarpējām cīņām un ķildām atdzimst vienprātības gars, uzplaukst garīgā un materiālā kultūra, zinātne un māksla. Neieved vairs ārzemju labību, jo mūsu lauksaimniecība spēj apgādāt ar maizi visus savus iedzīvotājus un labību pat eksportē. Kad cukurbiešu raža nodrošina pašiem savu cukuru pietiekamā daudzumā. Te radīs savu mītni Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.»
Dokumentu parakstīja Valsts prezidents un citi valdības locekļi. Kapara kapsulu, kurā atradās dokuments, novietoja izmūrētā dobumā, aizsedzot ar plāksni, uz kuras zeltītiem burtiem bija rakstīts: «Lauksaimniecības akadēmijas pamatakmens svinības 11. maijā 1938. gadā.»
Pēc īsas uzrunas prezidents iemūrēja pirmo ķieģeli. To pašu veica arī citi valdības locekļi, pašvaldību pārstāvji un universitātes pasniedzēji. Notika pamatu iesvētīšana. To ievadīja mācītājs O.Kraulis. Svētīšanas vārdus teica prāvests Reinhards, bet lūgšanu vadīja virsmācītājs J.Ķullītis.
Līdz ko svētku viesi atstāja būvlaukumu, sāka skanēt mūrnieku āmuri, veidojot masīvu mūri Lauksaimniecības akadēmijas jaunajai celtnei.
