Tradicionāli par vienu no lielākajām Jelgavas problēmām tiek uzskatīts samērā sliktais ielu stāvoklis. Tomēr pēdējā laikā pamazām arī šai problēmai tiek meklēti risinājumi un ar katru gadu Jelgavas ielas kļūst arvien labākas.
Tradicionāli par vienu no lielākajām Jelgavas problēmām tiek uzskatīts samērā sliktais ielu stāvoklis. Tomēr pēdējā laikā pamazām arī šai problēmai tiek meklēti risinājumi un ar katru gadu Jelgavas ielas kļūst arvien labākas.
Par pilsētas ceļu saimniecību “Ziņas” iztaujāja pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieku realizācijas jautājumos Jāni Langi.
Situācijas rakturojums
Saskaņā ar Jelgavas Domes lēmumu pilsētas ielu tīklu pārzina aģentūra “Pilsētsaimniecība”. Tās kompetencē ietilpst ielu ikdienas uzturēšanas darbi, remonts un rekonstrukcija, kā arī pārējie darbi, kas saistīti ar brauktuvju uzturēšanu.
Jelgavā ir 368 ielas 263,63 kilometru garumā. No tām 113,05 kilometriem (42,88%) ir asfaltbetona segums, 92,39 kilometriem (35,05%,) grants vai šķembu segums, 55,45 kilometri (21,03%) ir grunts ceļi bez seguma, bet 2,58 kilometros ir (0,98%) bruģis.
Šis uzskaitījums neattiecas uz iebraucamajiem ceļiem iekšpagalmos, kas ir namu īpašnieku un apsaimniekotāju pārziņā.
Pašlaik ielu stāvoklis vairumā gadījumu neatbilst mūsdienu tehniskajām prasībām. Tam ir savi objektīvi un subjektīvi iemesli. Viens no galvenajiem ir pilsētas specifiskā situācija, jo ceļu pamatne vairumā gadījumu veidota no būvgružiem, atjaunojot ceļu tīklu pēc Otrā pasaules kara, kura laikā tika iznīcināti 90% pilsētas apbūves. Līdz ar to paātrinās ielu fiziskais nolietojums un sadārdzinās to rekonstrukcija. Kā otrs būtiskākais iemesls jāmin tranzīts, jo līdz pat 1996. gadam smago kravu plūsma tika novirzīta caur pilsētas centru, kas būtiski pasliktināja pilsētas ielu kvalitāti. Savukārt trešais, ne mazāk svarīgais iemesls ir nepietiekamais finansējums ielu remontam un lietus kanalizācijas tīklu uzturēšanas un būvniecības darbiem, kas tiešā veidā saistīts ar valsts realizēto ceļu attīstības politiku. No subjektīvajiem iemesliem jāmin saspringtā sociālā situācija pilsētā, kas deviņdesmitajos gados lielāko daļu no pilsētas attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem lika izmaksāt pabalstos. Līdz ar to par attīstību nevarēja būt ne runas. Pamazām, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, lielāki naudas līdzekļi tika atvēlēti attīstībai, tai skaitā arī ielu sakārtošanai. Diemžēl pilsētas budžeta līdzekļu vairumā gadījumu pietiek vien ceļu remontam, proti, bedrīšu lāpīšanai, kas problēmu risina tikai daļēji, tādēļ ceļu infrastruktūras sakārtošanā akcents tiek likts uz investīciju projektiem ar pašvaldības līdzfinansējumu.
Finanses
Ceļu būve ir viena no finanšu ietilpīgākajām nozarēm un pašvaldības budžetam ir pārāk liels slogs. Tādēļ ceļu infrastruktūras sakārtošanai tiek izmantoti visi pieejamie finanšu avoti. Pašvaldības līdzekļu fondu ceļu infrastruktūras sakārtošanai veido Autoceļu fonda (ACF), pašvaldības budžeta līdzekļi un investīcijas no valsts un ES fondiem.
ACF finansējums ir līdzekļi, kas domāti pilsētas ielu ikdienas un periodiskajai uzturēšanai. Tā ienākumus veido Satiksmes ministrijas mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām) un līdzekļi, kas tiek piešķirti tranzīta ielu uzturēšanai, remontiem un attīstībai atbilstoši tranzīta satiksmes apjomam.
Salīdzinot ar 2001. gadu, 2003. gadā finansējums no ACF Jelgavas ielām audzis par 44%. Līdz ar to iespējams nodrošināt plānveida ielu remontu un uzturēšanu (avārijas bedru remontu, grants seguma ielu greiderēšanu četras reizes gadā un uzbēršanu), tomēr par šo naudu nav iespējams veikt ielu rekonstrukcijas darbus, kam ir nepieciešamas ievērojami lielākas finanses. Tas lielā mērā saistīts arī ar ceļu remonta darbu izmaksu palielināšanos, kas pašlaik apsteidz līdzekļu pieauguma tempus. Piemēram, šogad vien ceļu remonta izmaksas palielinājās par 30%. Kvadrātmetra ceļa rekonstrukcijas izmaksas vidēji ir 22 lati. Līdz ar to varam aprēķināt, ka viena kilometra atjaunošana bez piegulošās infrastruktūras izbūves izmaksā vismaz 250 tūkstošus latu.
Viena no iespējām piesaistīt papildu finansējumu ceļu infrakstruktūras sakārtošanai ir valsts investīciju programma (VIP). Ar tās līdzfinansējumu Jelgavā rekonstruēti Driksas un Lielupes tilti, kā arī Rīgas ielas posms. Tomēr viss liecina, ka turpmāk VIP tiks novirzīta ES fondu līdzfinansējumam.
Otra iespēja ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros Satiksmes ministrija apstiprinājusi programmu “Valsts nozīmes 1. šķiras ceļu attīstība”. Jelgavai jau apstiprināts finansējums Rūpniecības un Atmodas ielas, kā arī Dobeles šosejas rekonstrukcijai. Trešā iespēja ir pašvaldības attīstības mērķiem atvēlētais budžets, no kura katru gadu līdzekļi tiek piešķirti kādas ielas rekonstrukcijai. Piemēram, 2004. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, ielu rekonstrukcijai atvēlētie līdzekļi no pašvaldības budžeta auguši par 68%. Tas saistīts ar Mātera ielas rekonstrukciju, kam šogad piešķirts 612 500 latu.
Tiek domāts arī par papildu līdzekļu piesaisti no privātā sektora. Šajos gadījumos pašvaldība finansē pusi no projekta izmaksām. Pozitīvs piemērs tam ir pašvaldības sadarbība ar SIA “Kesko Food” un SIA “Zelta vārpa”. Tā izdevās sakārtot Katoļu un Ganību ielas posmus.
Sekmīgākie projekti
Uzlabojoties pilsētas ekonomiskajam stāvoklim, pēdējos gados realizēta virkne projektu, kas uzlabojuši pilsētas ceļu infrastruktūru. Vērienīgākais ir galveno tiltu rekonstrukcija un Rīgas ielas posma izbūve. Otrs nozīmīgākais projekts ir Mātera ielas rekonstrukcija pilnā apjomā, kas pašvaldībai izmaksājusi vairāk nekā 600 tūkstošus latu. Šī ir pirmā iela pilsētā, kas pēdējo desmit gadu laikā tiek rekonstruēta pilnībā. Tas liecina, ka pašvaldība iespēju robežās sākusi darbu pilsētas ielu sakārtošanā.
Šogad realizēts arī Tērvetes ielas rekonstrukcijas pirmais posms un sākts darbs pie otrā posma. To paredzēts nodot ekspluatācijā oktobra beigās. Vienlaikus tiek īstenoti vairāki mazākas nozīmes projekti.
Perspektīva
Tuvākajā nākotnē tiks realizēta virkne vērienīgu projektu ceļu nozarē. Lielā mērā tas būs saistīts ar ES līdzekļu piesaisti. Iespējams, ka jau gada beigās sāksim Rūpniecības ielas rekonstrukciju no Pasta līdz Tērvetes ielai, ieskaitot abus krustojumus. Šā projekta turpinājumā tiks rekonstruēta arī Atmodas iela no Rūpniecības ielas līdz Dobeles šosejai, kā arī Dobeles šoseja pilsētas robežās.
VIP ir iesniegts Rīgas ielas posma līdz Loka maģistrālei rekonstrukcijas projekts, kas gaida apstiprinājumu. Tiek domāts arī par finansējuma piesaisti Ziemeļu tilta izbūves projektam.
ES fondu finansējumam pieteikti arī projekti grants seguma ielu – Romas, Dārza, Vīgriežu, Parka un Platones, kā arī Vecā ceļa un Bērzu ceļa – asfaltēšanai.
Pašvaldības attīstības budžeta līdzekļus ceļu infrastruktūras sakārtošanai plānots ieguldīt Pulkveža O.Kalpaka, Dobeles, Lapskalna, Pulkveža Brieža, Filozofu, Zvejnieku u.c. ielas, kā arī Meiju ceļa vai to posmu rekonstrukcijā.
Jelgavas attīstības stratēģijā līdz 2010. gadam kā mērķis izvirzīts pilnībā rekonstruēt 15% jeb 40 kilometru ielu tīkla.
Uz pilsētas ielu rekonstrukcijas plānu varam raudzīties ar optimismu, jo tieši šajā gadā ceļu nozare valstī ir atdzīvojusies. Par to liecina arī ceļu būvnieku atzinumi, ka darba piedāvājumu ir vairāk, nekā iespējams paveikt. Prieks, ka šī pozitīvā tendence jūtama arī Jelgavā un pilsētas ceļi pamazām sāk “atveseļoties”.
***
Jelgavas ielas tiek iedalītas šādās kategorijās
A kategorija – valsts nozīmes tranzīta ielas;
A1 kategorija – maģistrālās ielas;
B kategorija – starpkvartālu ielas un sabiedriskā transporta maršruti;
C kategorija – iekškvartālu ielas;
D kategorija – grants seguma ielas.
***
Lielākie projekti
1. Lielupes un Driksas tiltu rekonstrukcija ar pieejām Jelgavas pilsētā – 2,862 miljoni latu.
2. Mātera ielas rekonstrukcija – 612 500 latu.
3. Aviācijas ielas industriālā parka ceļu infrastruktūras izbūve – 250 000 latu.
4. Tērvetes ielas rekonstrukcija posmā no Rūpniecības ielas līdz pirmajai dzelzceļa pārbrauktuvei – 120 000 latu.
5. Tērvetes ielas rekonstrukcija posmā no pirmās dzelzceļa pārbrauktuves līdz otrajai dzelzceļa pārbrauktuvei (paredzēts šogad) – 146 000 latu.
6. Katoļu ielas rekonstrukcija – 47 000 latu.
2001. gadā ACF ieņēmumi 337 267 lati jeb 1282 lati uz vienu kilometru.
2002. gadā ACF ieņēmumi 445 337 lati jeb 1693 lati uz vienu kilometru.
2003. gadā ACF ieņēmumi 486 089 lati jeb 1848 lati uz vienu kilometru.
2004. gadā pašvaldības autoceļu fonda ieņēmumi plānoti 459 672 lati.
