Valgundes pagasta Strautniekos no paaudzes paaudzē dzīvo Strautnieku dzimta.
Valgundes pagasta Strautniekos no paaudzes paaudzē dzīvo Strautnieku dzimta.
Māja, kas labi uzturēta un tikai nedaudz pārbūvēta, dzimtai kalpo jau no iepriekšējo gadsimtu mijas. Plašajā pagalmā vienkāršas rudens puķes atvadās no vasaras. Pašlaik Strautniekos dzīvo trīs paaudzes. Vidējās paaudzes pārstāvji Sandra un Māris vienkārši saimnieko un pārāk daudz runāties negrib. Kad “Ziņas” ieradās šajā sētā, Sandra centās presi laipni noraidīt. Tiešām, ko var runāt! Ir vienkārši jādzīvo. Jāredz, kā no upes migla ceļas, kā putni pavasarī ligzdas vij, mazuļus perē un vēlāk – paceļas debesīs un prom ir.
Cilvēks – dabas daļa
Sandra kopā ar dēliem Gustavu un Ēriku diendienā vēro šo dabas plūdumu un domā, ka bērnu audzināt šādā vidē ir daudz vieglāk. “Vakaros te nāk ezītis padzerties, redzam stārķus, dzērves. Viendien bija mazs zaķītis iemaldījies. Stāv pie puķu dobes un nezina, uz kuru pusi lekt. Cilvēks ir dabas daļa, un visu, kas notiek dabā, var salīdzināt ar to, kas notiek cilvēkā. Es noteikti nerunāšu par saimniekošanu. To prasiet vīram. Ja vajag, varu parunāt par dabu un puķēm,” teica Sandra. Pateicoties tam, ka saimniecības galvenais virziens ir graudkopība, ziemās ir daudz brīvā laika sevis pilnveidošanai. Tad ir laiks dažādiem semināriem, kursiem. Sandra pēc profesijas ir agronome, apmeklējusi Pieaugušo izglītības centru, mācījusies floristiku, daiļdārzniecību un papildina iemaņas floristikas meistardarbnīcā “Grieta”.
Strautnieku rožu dārzā divi stādi dēstīti dēliem par godu. Pārējie galvenokārt radu dāvāti. Strautniekiem ir liels radu pulks un tradīcijas. Sandra, kas pati nākusi no mazāk kuplas ģimenes, atzīst par labu radu saietus: “Augustā uz kapu svētkiem vienmēr ir, ja tā var teikt, radu “tusiņi”.”
Viss labs, kas labi beidzas
Māris pēc izglītības ir ekonomists un “Ziņu” apciemojuma laikā strādāja uz lauka. Telefonsarunā viņš pastāstīja, ka galvenais lauksaimnieciskās ražošanas virziens ir graudkopība. Sējumos var rēķināt aptuveni simt piecdesmit hektāru. ES projektos līdz šim saimniecība nav iesaistījusies. Pēc Māra domām – tā varētu būt piesardzība. Ar “Kesko Agro” noslēgts līgums par 450 tonnām graudu. Tas jau ir izpildīts. Kā pārdot pārējo ražu, domās, kad būs tuvāk finišam, jo vēl nav zināms, vai visu varēs novākt. Laiks rādīs.
