Bieži cilvēkiem, dzirdot par multiplo jeb izkaisīto sklerozi, rodas iespaids, ka skleroze ir nespēja kaut ko atcerēties, atmiņas zudums.
Bieži cilvēkiem, dzirdot par multiplo jeb izkaisīto sklerozi, rodas iespaids, ka skleroze ir nespēja kaut ko atcerēties, atmiņas zudums. Bet tā gluži nav.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska neizārstējama (nevis neārstējama) centrālās nervu sistēmas slimība, kas bojā nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs. Veselas nervu šķiedras var salīdzināt ar kabeli, ko no ārpuses apņem izolējoša kārta – mielīna apvalks. Tas sekmē informācijas apmaiņu starp smadzenēm un ķermeni. MS gadījumā mielīna apvalks tiek bojāts, bojājumi rodas haotiski dažādās nervu sistēmas vietās, tāpēc to sauc par multiplo sklerozi. Skartajās vietās veidojas rētas, kas bojāto mielīna kārtu aizstāj ar cietiem (sklerozētiem) audiem, kas nespēj vadīt nervu signālus. Šo bojājumu dēļ pamazām var rasties kustību, jušanas, redzes, runas un citi traucējumi. Lai gan veikts daudz pētījumu, MS iemesli joprojām precīzi nav zināmi. Slimības norise katram ir individuāla, tās norise atkarīga no iekaisuma procesa smaguma un mielīna bojājuma ātruma.
Latvijas Multiplās sklerozes asociācija (LMSA) darbojas jau deviņus gadus, tā dibināta Jelgavā. “Sākumā nodaļas darbošanās bija ļoti aktīva, pateicoties LMSA dibinātājam Viesturam Puidītim, taču pēdējos gados, vairākkārt mēģinot Jelgavas MS nodaļas darbu atjaunot, tas mums nav izdevies. Pagājušajā nedēļā norisinājās izbraukuma seminārs. Es un Latvijas Jūras medicīnas centra MS centra vadītāja dr.Maija Mētra ceram, ka mums izdevās šajā jomā kaut ko mainīt. Iepazināmies ar atsaucīgiem, darboties gribošiem cilvēkiem un izveidojām Jelgavas MS atbalsta grupas valdi,” “Ziņām” stāsta valdes locekle Skaidrīte Beitlere. Asociācija dibināta, lai aizstāvētu un atbalstītu MS pacientu intereses, viņu tuviniekus un visus, kas vēlas palīdzēt un veicināt šo cilvēku integrāciju sabiedrībā, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti. S.Beitlere teic, ka asociācijas uzdevums ir izveidot vienotu datu bāzi par cilvēkiem, kas sirgst ar MS, lai varētu veicināt agrīnu šīs slimības diagnostiku, piemērot ārstēšanu, rehabilitāciju, pievērst valsts un sabiedrības uzmanību šīm problēmām, izdot informatīvos materiālus par MS, palīdzēt cilvēkiem risināt sociālos jautājumus, piesaistīt finanšu līdzekļus, kā arī veicināt kontaktus ar citām MS organizācijām Eiropā un pasaulē.
S.Beitlere aicina jelgavniekus un rajona iedzīvotājus būt aktīviem un, ja kādu interesē jautājumi par MS vai pašiem ir tādas veselības problēmas, sameklēt savas grupas vadītājus – Aiju Pafrati no Jaunsvirlaukas pagasta (tālrunis 3058414), Aelitu Ikvilu no Glūdas pagasta (9141075), jelgavniekus Ditu Milleri (3023225) un Viktoru Siroparovu (3041151) vai arī vērsties LMSA Rīgā, Melīdas ielā 10, LV – 1015.
Darbosimies kopā un palīdzēsim cits citam! Arī lietuvieši, sevišķi Šauļu MS grupa, labprāt gribētu draudzēties ar jelgavniekiem.
