Ne sevišķi augstu uzticības reitingu iemantojusī valdošā koalīcija, šķiet, nopietni satraucas par savu tēlu.
Ne sevišķi augstu uzticības reitingu iemantojusī valdošā koalīcija, šķiet, nopietni satraucas par savu tēlu. Nupat, apstiprinot šāgada budžetu, nauda tika sadalīta ļoti stratēģiski – lai reģionu vietvalži būtu apmierināti. Taču budžeta dalīšana pirms vēlēšanām Latvijā izpaužas ar tik hrestomātisku stilu, ka kļuvusi par neatņemamu pie varas esošo partiju politiskā mārketinga mugurkaulu. Nu politiķi cenšas iet tālāk, proti, pēdējās nedēļās dažādos kontekstos izskanējuši netieši mājieni par vēlmi kontrolēt Latvijas televīziju (LTV).
Augusta beigās premjera Emša biedrs Ainārs Šlesers tapa apgaismots un intervijā “Latvijas Avīzei” pēkšņi paziņoja, ka LTV joprojām darbojas bijušā ģenerāldirektora tagadējā “Jaunā laika” ģenerālsekretāra Ulda Gravas izveidotā sistēma, kas cenzē sižetus LTV “Panorāmā”, nelabvēlīgā gaismā parādot valdības veikumu. Sevišķi Šlesers akcentēja mazās iespējas “Panorāmas” sižetos ieraudzīt sevi vai Latvijas Pirmās partijas ministrus. Bez šaubām, premjera biedra bērnišķīgo vēlmi izdarīt spiedienu uz LTV varētu uztvert kā joku, ja vien tas jau nesāktu izskatīties pēc mērķtiecīgas rīcības. Vērts atgādināt, ka, sākot strādāt Emša valdībai, Augusts Brigmanis jau pirmajā nedēļā aicināja LTV amatpersonas ierasties viņa vadītajā Saeimas Pieprasījumu komisijā. Citiem vārdiem, tas viss rada pamatotas bažas, ka politiskajam spiedienam uz LTV nav gadījuma raksturs un patiesībā tas ir mēģinājums slēpti kontrolēt sabiedrisko televīziju.
Šai sakarā interesanta šķiet arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) ierosinātā Latvijas telekompāniju ziņu dienestu darba analīze, kas veikta, pamatojoties uz “skatītāju mutiskajām un rakstiskajām sūdzībām par dažādu kanālu veidotajām ziņām”. Tajā, ka izpētei pakļautas tieši ziņas, protams, nav nekas slikts. Tomēr pašreizējā gaisotnē tas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, respektīvi, kāpēc tas tiek veikts tagad – neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām – un kāpēc NRTVP labāk neanalizē televīzijas kanālu rādītās filmas, kas ik vakaru nodarbojas ar sabiedrības smadzeņu skalošanu.
Šonedēļ LTV kontekstā parādījās vēl viena “pērle”: NRTVP paziņoja, ka sadarbībā ar Valsts kanceleju (VK) apsvērta iespēja par jauna informatīva raidījuma izveidi. Raidījuma primārais uzdevums būtu reizi nedēļā sniegt oficiālu informāciju par ministriju darbu un par to, kā tas ietekmē Latvijas iedzīvotājus. Tiesa, VK tūdaļ centās noliegt, ka ir runāts par kaut kāda speciāla raidījuma izveidi, taču tas gan izklausījās pēc neveiklas taisnošanās. Latvijas valsts pārvaldei, nenoliedzami, ir nepieciešams iedzīvotājiem skaidrot realizēto politiku un, šķiet, beidzot ministrijas un pašvaldības sāk aptvert sabiedrisko attiecību nozīmi, tāpēc nav saprotama vēlme vēl papildus visam maksāt par valsts oficiālu ruporu LTV. Tas katrā ziņā neizskatītos pēc racionālas līdzekļu izmantošanas.
Valstij nav vajadzīgs “objektīvo īstenību” propagandējošs raidījums LTV, taču ļoti iespējams, ka tas vajadzīgs pašreizējai valdošajai koalīcijai, lai potenciālajiem vēlētājiem pastāstītu, cik tā ir laba. Vēl jo vairāk – uzskatu, ka mums ne tikai nav vajadzīgas partiju PR cilvēku televīzijā producētas “hameleonu rotaļas”, bet ir jāatsakās arī no īpatnējā izdevuma “Latvijas Vēstnesis”, kura pastāvēšana pašreizējā (dārgajā) kvalitātē, pildot ne tikai vienkārša ziņotāja par tiesību aktiem funkcijas, ir nodokļu maksātāju naudas neracionāla izlietošana; “Latvijas Vēstnesis” izskatās pēc nevajadzīga padomju laiku atavisma. Oficiāla raidījuma izveide būtu tas pats, kas šis izdevums – eksistētu tikai tāpēc, lai pierādītu savu eksistenci.
