Uzturoties ASV, pirmais, kas pārsteidz, ir amerikāņu optimisms.
Uzturoties ASV, pirmais, kas pārsteidz, ir amerikāņu optimisms. Jautā, kam gribi: “Kā iet?”, amerikānis savilks muti platā smaidā un teiks: “Very well” vai “Fine”, kas nozīmē – viss viņam sokas, “kā smērēts”. Savukārt tas, ka mēs, latvieši, esam lieli skeptiķi, rūcēji un pesimisti, zināms jau sen. Pārsvarā gan šis apgalvojums balstījās uz empīriskiem pašu novērojumiem. Satiec paziņu un pajautā viņam: “Kā klājas?”, taču pretī dabū bēdu stāstu: priekšnieks izdzen kā suni un nemaksā, sieva arī ne tā, bet mašīna rij benzīnu kā zvērs… Un tā bez gala. Oma abiem uzlabojas tad, kad aprunājam klāt neesošo paziņu un priekā berzējam rokas, ka viņam “nosprāgusi govs”. Kādi tad izskatāmies uz kopējās Eiropas fona?
Nesen visās ES dalībvalstīs tika veikts pētījums par mūsu skatījumu uz dzīvi. Rezultāti mūs pašus neizbrīna. Latvijā tikai 49 procenti aptaujāto bija apmierināti ar savu dzīvi. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi gan bija optimistiskāki. Viņiem 57 procenti aptaujāto atzinuši, ka dzīvē iet labi. Visoptimistiskākie Eiropā izrādījušies Dānijas iedzīvotāji: tikai trim procentiem dzīvē ne viss esot, kā vajag.
Par šādiem rezultātiem nebūtu jābrīnās. Galu galā ienākumi uz vienu ģimenes locekli Igaunijā ir 120 latu, Latvijā – 111. Turklāt vēl Eiropā ieņemam trešo godpilno vietu šāgada inflācijas ziņā. To redzot, var saprast, kāpēc neko daudz optimistiski mēs dzīvē neesam.
Uz šā optimistiski pesimistiskā fona nobāl statistiķu saskaitītais, ka šā gada pirmajā pusē Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par veseliem 8,2 procentiem, par gandrīz procentu vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Jau pirms iestāšanās zinājām, ka būs grūti, ka celsies cenas, tomēr nedomājām, ka tās savu skrējienu uz augšu sāks tik strauji. Nebija arī paredzams, ka tik strauji augs naftas cena pasaulē. Tomēr ir viens tomēr.
Augustā Latvijas iedzīvotāji tika aptaujāti par attieksmi pret Latvijas dalību ES. Uzzinām, ka jūlijā to par labu atzinuši 30 procentu aptaujāto, bet augustā – par diviem procentiem vairāk. Galvenais, ka par diviem procentiem sarucis to skaits, kas dalību ES uztver kā “sliktu lietu” – no 20 procentiem jūlijā līdz 18 – augustā.
Ko no tā mācīties? Lai arī mums pašiem klājas slikti, tomēr lēnām (gribas taču ātri un uzreiz, vai ne?) labklājības līmenis ceļas. Svarīgi ir neberzēt priekā rokas, ja kaimiņam iet sliktāk.
