Līdz 16. septembrim «Kino 19» – «Lidosta» (pulksten 15.30, 19.40), «Paklusē» (pulksten 18).
Līdz 16. septembrim “Kino 19” – “Lidosta” (pulksten 15.30, 19.40), “Paklusē” (pulksten 18).
Iedzimti naivu raksturu labdabīgā humora potenciālu katrs savā filmā ar dažādām sekmēm uz Jelgavas kinoekrāna šonedēļ liek lietā Toms Henkss un Žerārs Depardjē.
Nule pirmizrādītajā Stīvena Spīlberga jaunākajā veikumā “Lidosta” Toms Henkss tēlo no mistiskas Krakozijas valsts nākošu austrumeiropiešu Forestu Gampu (ar tīrradni Roberta Zemeka 1994. gada filmā gan nesalīdzināmu), kas netiek ielaists ASV un nevar atgriezties mājās. Ņemot talkā labu tiesu atjautības un veiksmes, Dž.F.Kenedija lidostā Ņujorkā viņš nodzīvo veselus deviņus mēnešus, iegūstot draugus multietniskajā darba kolektīvā, izturot “divcīņu” ar nejauko lidostas priekšnieku, un pat izpilda kādu dīvainu uzdevumu, kura dēļ Amerikā ieradies. Šoreiz Spīlbergam ētisku vēstījumu paust bez neveiklas sludināšanas gan neizdodas (iznāk tāda jokaini sentimentāla “tautu draudzības” didaktika), turklāt nez vai kādam austrumeiropietim varētu patikt nevērība galvenā varoņa izcelsmes abstrakti paviršajā tēlojumā.
Franča Vēbera “Paklusē” (2003) no pārējām “ierindas” franču komēdijām izceļ zvaigznes Žans Reno un Žerārs Depardjē un tas, ka abi galvenajās lomās sevi visnotaļ attaisno. Tikai komēdijās iedomājamā veidā no ieslodzījuma bēg Rubī (Reno), drūms, nerunīgs, rūdīts bandīts, un zaglis Kvantēns (Depardjē), komunikabilitātes, bērnišķīguma un pašaizliedzības iemiesojums, kas vientulības dēļ nevēlas šķirties arī turpmākajā ceļā un sprīdi pa sprīdim atkausē jauniegūtā biedra noslēgtību. Scenārijs (tiesa, ar zināmu epizodisku neloģiskuma un nepabeigtības iespaidu) jau no pirmās minūtes ir pilns dzīvas darbības un joku, kādus esam pieraduši iedomāties ar jēdzienu “franču komēdija”. Noskaņu krāsainībai daudz dod arī filmas komiskajos pamatos ievītie padrūmi liriskie motīvi, ko ar visu pārējo kopā satur lielisks muzikālais noformējums un operatordarbs.
***
Edgars Sauka:
“Lidosta”. Neesmu redzējis.
“Paklusē”. Ek, noskatoties šo filmu, vēlreiz jāsecina: tik “garšīgas” komēdijas kā franči neviens nemāk taisīt. Komēdijas šā vārda labākajā nozīmē – bez idiotiskiem amerikāņu zemjostas jociņiem. Žēl vien, ka pilnībā tās var izgaršot tikai oriģinālvalodu saprotošs skatītājs. Lai nu kā, bet tādi vārdi kā Francis Vēbers (režisors) un superīgais “saldais” pārītis Žerārs Depardjē un Žans Reno ir tā vērti, lai izkustinātu ķermeni “Kino 19” virzienā. Apsolu – nenožēlosiet. Sižets? Vai tad labā komēdijā tas ir tik būtiski?
