Iespējams, ka ES tiešos platībmaksājumus lauksaimnieki sāks saņemt pāris mēnešu agrāk, nekā tika solīts iepriekš, tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Iespējams, ka ES tiešos platībmaksājumus lauksaimnieki sāks saņemt pāris mēnešu agrāk, nekā tika solīts iepriekš, tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Mūsu puses zemnieki, kas no 20. aprīļa līdz 20. maijam Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedza pieteikumu un lauku bloku karti, ES tiešos maksājumus varēs saņemt jau oktobrī, nevis no 1. decembra, kā solīts iepriekš. Atgādinām, ka maksājumus (21 eiro par katru hektāru) saņems lauksaimnieki, kas apstrādā vismaz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī neatkarīgi no tā, vai zeme ir īpašumā, lietošanā vai nomā.
Sarunā ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem zemkopības ministrs skaidroja arī lauku ļaudīm sāpīgo struktūrfondu apguves jautājumu. Kā zināms, Lauku atbalsta dienests pārtrauca pieņemt pieteikumus Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda atbalsta saņemšanai visās apakšprogrammās, jo uzņēmēju aktivitāte projektu iesniegšanā bija negaidīti liela – īsā laikā pieprasītā naudas summa atsevišķās apakšprogrammās pārsniedza pieejamo. “Risinājumi ir,” cerīgi teica M.Roze, “bet nevaram rēķināties ar ievērojamu papildu līdzekļu ieplūšanu. Cik daudz naudas ES piešķīrusi, tik arī ir.” Zemkopības ministrs pieļāva iespēju, ka naudu var pārdalīt no mazāk pieprasītām apakšprogrammām, piemēram, atpalikušajai Latvijas lauksaimniecības ražošanas modernizācijai, kam arī pieteikumus iesniedza visvairāk. “Pieņemu, ka vairākus projektus LAD neapstiprinās realizācijai, un tomēr to ir ļoti daudz. Zemnieku aktivitāte ir pamatota. Arī šajā sezonā redzams, ka kalšu sistēma ir nepietiekami attīstīta, lauksaimniekiem trūkst modernas tehnikas, kas ražas laikā nesalūst. Būs jāpārdomā kritēriji, kam turpmāk piešķirt struktūrfondu līdzekļus un kam ne. Vēl ir iespēja lūgt no ES papildu finansējumu. To arī darīsim, iepazīstinot amatpersonas ar pašreizējo situāciju valstī. Visbeidzot varam paņemt naudu, kas paredzēta 2007. gadam. Taču pret šo iespēju mūsu attieksme ir piesardzīga,” informēja M.Roze.
Vēl zemkopības ministrs stāstīja, ka būs pieejams atbalsts lopkopjiem mēslu krātuvju izveidei. “Tas ir jautājums, kas saistīts ar ekoloģisko jutību un piesārņojumu. Papildu atbalstu saņems konkurētspējīgākie ražotāji, lai viņi varētu izpildīt nepieciešamās vides prasības,” paskaidroja ministrs.
Neilgu laiku pirms tikšanās ar lokālās preses pārstāvjiem M.Roze bija atgriezies no neformālās ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes, kas risinājās Nīderlandē. Tur diskusijas, kā ierasts, nenotika kopējā plenārsēdē, bet gan ministri strādāja trijās darba grupās. Vienu bija uzticēts vadīt M.Rozem. ES prezidentūra no katras valsts bija ielūgusi arī vienu studentu. Jaunieši līdztekus ministru darba grupām par attiecīgo tēmu diskutēja savā starpā. Latviju šajā diskusijā pārstāvēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes studente Dace Āboliņa.
Sanāksmē tika spriests, vai ir iespējams, ka tiek pieļauta lielāka atbildība privātā sektora sabiedrības vērtību nodrošināšanā pārtikas drošībā un dzīvnieku labturībā, kā arī, vai valdībai vajadzētu noteikt tikai prioritārus nosacījumus šajā jomā.
