Salīdzinot ar situāciju pirms četriem pieciem gadiem, darba drošības prasību ievērošana būvobjektos ir būtiski uzlabojusies. To labvēlīgi ietekmējusi augošā konkurence. Tomēr par darba trūkumu darba aizsardzības inspektori sūdzēties nevar.
Salīdzinot ar situāciju pirms četriem pieciem gadiem, darba drošības prasību ievērošana būvobjektos ir būtiski uzlabojusies. To labvēlīgi ietekmējusi augošā konkurence. Tomēr par darba trūkumu darba aizsardzības inspektori sūdzēties nevar.
Zemgales Reģionālā valsts darba inspekcija (VDI) informatīvās kampaņas “Būvē droši!” laikā pārbaudījusi 20 būvniecības objektu, kur strādājuši 34 uzņēmumi. Jelgavā pārlūkoti 22 uzņēmumi. Inspektori atzinuši, ka darba vides iekšējā uzraudzība veikta 20 būvfirmās. Proti, uzņēmumā ir darba vides iekšējās uzraudzības plāns; nodrošināta tā īstenošana būvlaukumā; sastādīts darba vietu saraksts, kur nepieciešams veikt pasākumus darba vides riska novēršanai vai mazināšanai; ir darba vietu un profesiju saraksts, kur nodarbinātie pakļauti īpašam riskam. Trīs uzņēmumos iekšējās uzraudzības pasākumu ieviešana nav pabeigta, bet 11 būvfirmās šīs sistēmas nav.
Reģionālās VDI vecākā inspektore Silvija Emule atzīst, ka būvniecībai darba aizsardzībā piemīt īpatnības. Tur darba vidi nevar vērtēt kā darba vietas parastos uzņēmumos. Tas prasa laiku, iedziļināšanos, izpratni par būvniecības procesu un tā niansēm. Uzņēmumos, kur darba aizsardzības speciālists ir apvienotais amats, jo sevišķi, ja šis cilvēks strādā birojā, praktiskajās objekta norisēs iedziļināties izdodas grūti. Protams, katru objektu izvērtēt nav nepieciešams, iespējamie riski jāvērtē kopumā. Bet bez praktiskās būvniecības pieredzes ir grūti iedomāties, kas notiek objektā. Arī uzņēmumiem, kas nule pievērsušies būvniecībai, neizdodas operatīvi iedziļināties darba vides iekšējās uzraudzības jautājumos. Par to nākas pārliecināties Jelgavas uzņēmumā “Mītavas elektra”. Līdz šim tas nodarbojies ar elektromontāžas darbiem, daudzstāvu mājas rekonstrukcija Zirgu ielā ir tā pirmais būvniecības objekts.
Darba inspektoru ikdienu sarežģī tas, ka likums strikti nenosaka, kādiem dokumentiem jābūt objektā. Savukārt detalizēta darba aizsardzības pārbaude uzņēmumā prasa vairākas dienas. Reizēs, kad objektu būvē citas pilsētas uzņēmums (Jelgavas lielākajos objektos tās ir Rīgas firmas), talkā nākas aicināt kolēģus no citām inspekcijām. Kampaņas dienās inspektori galvenokārt vadījās no būvdarbu vadītāju teiktā par darba vides izvērtējumu. Savus secinājumus varēja izdarīt no būvlaukumos redzētā. Visa dokumentācija tika iepazīta tikai pašu reģiona uzņēmumos. Pārējos objektos tās apjoms lielā mērā atkarīgs no ģenerāluzņēmēja prasībām. Piemēram firma “Panda”, kas veic daudzstāvu mājas rekonstrukciju Satiksmes ielā, neapmierinās ar instruktāžas žurnālu, bet no apakšuzņēmējiem pieprasa pilnu dokumentu paketi, ieskaitot objektā strādājošo darba līgumu kopijas. Katram apakšuzņēmējam iekārtota sava mapīte. Bet obligāti tas nav. Būvnormatīvi paredz, ka par visiem jautājumiem objektā atbild ģenerāluzņēmējs. Piesaistot citus darbu veicējus, lielākoties tas noslēdz stingru starpuzņēmumu līgumu, kurā uzsvērts, ka par darba aizsardzības prasību nodrošināšanu atbild apakšuzņēmējs. Pēc inspektoru domām, līdztekus instruktāžu žurnāliem objektā būtu jāatrodas nodarbināto sarakstam, vēl labāk, ja būtu darba līgumu kopijas. Svarīga ir arī informācija par veselības pārbaudēm.
Kampaņas laikā galvenokārt tika izvēlēti objekti, kur notiek darbs augstumā, kas rada paaugstinātu risku. Arī nelaimes gadījumu apkopojums liecina, ka trešā daļa negadījumu būvobjektos saistīti ar pārkāpumiem, strādājot augstumā. No 15 uzņēmumiem, kas veica darbus augstumā, 13 firmu bija ievērojušas prasības, norobežojot vaļējus atvērumus pārsegumos un sienās, tā novēršot risku nokrist. Divos būvlaukumos inspektori konstatēja pārkāpumus. Jelgavā par nepilnīgu atzīts nožogojums starp pirmo un otro stāvu Zirgu ielas mājas rekonstrukcijā.
S.Emule ievērojusi kādu bīstamu tendenci. Proti, ir būvfirmas, kas darba vides uzraudzības sistēmas dokumentu sakārtošanu uzticējušas kompetentiem pakalpojumu sniedzējiem. Sak, ja reiz inspekcijai vajag. Dokumentācija ir kārtībā, taču darba disciplīna objektos “klibo”. No kurienes gan lai tā rastos, ja ikdienā pat būvdarbu vadītāju gadījies sastapt uz mājas jumta bez aizsargķiveres. Kampaņas laikā aizsarglīdzekļu neizmantošana, strādājot augstumā, konstatēta firmās “Uzars” un “Vītols”. Uzņēmumam “PVZ konstrukcija” norādīts uz kāpņu drošības neatbilstību nokļūšanai Trīsvienības baznīcas tornī. Visvairāk trūkumu fiksēts firmas “Atlants BKR” objektā Svētes ielā – inspektori norādīja uz aizsarglīdzekļu trūkumu, darba kultūras nepilnībām un aprīkojuma neatbilstību darba drošības prasībām. Kampaņas laikā kādā firmā darbinieki no inspektora muka pa logu. Acīmredzot strādāja bez darba līgumiem. Taču pieradīt šo faktu likumu nepilnību dēļ ir grūti. Kādā citā firmā būvnieku uzvedība likās dīvaina, taču droši apgalvot, ka viņi bija lietojuši alkoholu, nav iespējams. Šī parādība konkurences ietekmē gan stipri mazinājusies.
S.Emule atgādina, ka jūlijā spēkā stājusies Ministru kabineta noteikumu par darba aizsardzības prasībām, lietojot aprīkojumu un strādājot augstumā, sadaļa par sastatnēm. Objektos ar lieliem darba apjomiem, kur iekārtas tiek nomātas no specializētām firmām, pret tām inspektoriem reti ir ko iebilst. Taču mazākos objektos celtnieki “grēko” ļoti bieži – iekārtas novietotas uz nelīdzenas virsmas, arī sastatnes vai kāpnes ir sliktā stāvoklī. Lielajos objektos dažkārt trūkst atbilstoši sakārtotas dokumentācijas. Tā, kultūras nama rekonstrukcijā kā apakšuzņēmējs strādā firma “Process LS” no Rīgas. Par iekārtām un celtnieku zināšanām darba drošībā inspektoriem nav ko aizrādīt, taču dokumentācija tā arī nav uzrādīta, kaut gan bija izteikti solījumi to izdarīt jau tuvākajā laikā. Tikmēr būvdarbi iegājuši finiša taisnē. Ir aizdomas, ka dokumentācijai firmā netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, taču tā ir ne mazāk svarīga par darba aizsardzības praktisko pusi, jo sevišķi reizēs, kad notiek negadījums.
Strikti visas prasības būvniekiem uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”. Tajos norādīts, ka objektā, kurā vienlaikus strādā vairāki būvuzņēmumi, pasūtītājam nepieciešams koordinators, kas sekotu, kā uzņēmumi ievēro darba aizsardzību. Pirmais objekts, kur darba inspektori šādu cilvēku sastapuši, ir topošā radiatoru ražotne Aviācijas ielā, kur ģenerāluzņēmēja funkcijas veic uzņēmums “Velve”.
Noteikumi arī paredz, ka firmai pirms būvdarbu sākšanas par gaidāmajiem darbiem jāpaziņo darba inspekcijai – jāinformē par darbu pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju, apakšuzņēmējiem. S.Emule uzsver, ka tas ļoti atvieglotu inspektoru darbu. Proti, saņemot paziņojumu, ko parasti iesniedz būvdarbu vadītājs, izdodas izrunāties par darba drošības prasībām, inspektoram rodas kontakts un priekšstats par darbu veicējiem attiecīgajā objektā, savukārt darbu vadītājs atsvaidzina darba drošības nosacījumus un inspekcijas prasības. Taču pagaidām būvuzņēmēji grēko un paziņojumus iesniedz ļoti reti. Arī firma “Velve” nav informējusi inspekciju par darbu sākšanu. Tiesa, likumdevējs nav strikti noteicis, kurā darba inspekcijā paziņojums iesniedzams – saskaņā ar firmas juridisko adresi vai objekta atrašanās vietu.
