Latvijas Pašvaldību savienība sarunās ar Finanšu ministriju par nākamā gada budžetu vakar stingri palikusi pie viedokļa, ka nākamgad tām jāsaņem 75 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašreizējo 71,6 procentu vietā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās ar Finanšu ministriju (FM) par nākamā gada budžetu vakar stingri palikusi pie viedokļa, ka nākamgad tām jāsaņem 75 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašreizējo 71,6 procentu vietā. FM viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs.
LPS, kā informē sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Zvirbule, uzsver, ka pašvaldību budžeta pamatdaļa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Plānotais ar nodokli neapliekamā minimuma palielinājums (no 21 līdz 26 latiem) un nodokļa atvieglojuma par apgādājamiem pieaugums pašvaldībām attiecīgi samazinās ienākuma nodokļa bāzi. Tāpēc pašvaldību rīcībā jāieskaita 75 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir par 4,4 procentiem vairāk nekā līdz šim. Atlikusī ceturtā daļa nodokļa ieskaitāma valsts pamatbudžetā.
Šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale segtu pašvaldību budžetu zaudējumus tad, ja ar nodokli neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu nākamgad tiktu paugstināts atbilstoši FM sagatavotajiem grozījumiem. Proti, ar nodokli neapliekamo minimumu paredzēts palielināt no pašreizējā 21 lata līdz 26 latiem, bet atvieglojumu par apgādībā esošu personu – attiecīgi no 10,50 līdz 18 latiem. Ja ar nodokli neapliekamais minimums un atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu personu palielināsies vēl vairāk vai tiks paaugstināta minimālā alga, LPS pastāv uz to, lai valsts pilnībā kompensētu pašvaldībām nodokļa bāzes samazināšanos, kā arī izdevumu kāpumu.
Jelgavas Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atzīst, ka LPS nostāja ir atbalstāma. Pirms tam līdzīgu viedokli paudušas Lielo pilsētu asociācijas pašvaldības. Tas ir svarīgi ne vien tāpēc, ka samazināsies pašvaldību ieņēmumu bāze, bet arī tāpēc, ka valstī joprojām saglabājas tendence pašvaldībām uzlikt papildu funkcijas, bet finansiālā nodrošinājuma to veikšanai trūkst. Piemēram, pašlaik izskan, ka valsts no nākamā gada vairs neiesaistīsies veco cilvēku aprūpes finansēšanā sociālās aprūpes iestādēs.
Ne mazāk svarīgi noturēt ieņēmumu bāzi ir pagastu pašvaldībām.
