Sestdien Jelgavā, Raiņa parkā Latvijas Dzejas dienu ietvaros notika Dzejas svētki. Pasākumā piedalījās četri ar mūsu pilsētu saistīti dzejnieki – Gunta Micāne, Liliana Štauere, Eduards Aivars un Kārlis Vērdiņš.
Sestdien Jelgavā, Raiņa parkā Latvijas Dzejas dienu ietvaros notika Dzejas svētki. Pasākumā piedalījās četri ar mūsu pilsētu saistīti dzejnieki – Gunta Micāne, Liliana Štauere, Eduards Aivars un Kārlis Vērdiņš. Līdzīga plaša kopā sanākšana Dzejas dienās Jelgavā nebija organizēta jau vairāk nekā desmit gadu.
Kā “Ziņām” pastāstīja svētku scenārija autors Guntis Krūmiņš, pasākums bija iecerēts kā Aspazijas 140 gadu jubilejas ieskaņa. Tādēļ arī liela daļa dziesmu, ko izpildīja vokālais ansamblis “Guns” un Spīdolas ģimnāzijas koris, kā arī dzeja, ko runāja 1. ģimnāzijas teātra studijas audzēknes Ilze Bērzariņa un Kristīne Zotova, bija no Aspazijas mantojuma.
Ļoti silti publika uzņēma mūsu pašu dzejniekus. E.Aivars ar smaidu teica, ka pēc vakardienas dzejas lasījuma Rīgā, Matīsa ielas cietumā, ir priecīgs uzstāties arī “mīkstumā”. Viņš runāja gan dzeju par mīlestību, gan ironizēja par Raini, kas, būdams sociāldemokrāts, uz gaismas ceļa stāvot apakšveļā. K.Vērdiņš dzejā bija diezgan maksimāls. Piemēram, Jelgava viņam šķiet ar izvarotu dvēseli. Taču līdztekus bija jūtams talantīgs smalkums ar atziņu, ka tikai slimi putni savu ligzdu gāna.
Dzejošanai, kā, pārfrāzējot Puškinu, teica L.Štauere, pakļaujas visi vecumi. Viņas un kolēģes G.Micānes darbi lielākās publikas simpātijas guva vecajos jelgavniekos, taču kundžu dzejas mundrums un domas par gadu gaitā pārbaudītām vērtībām bija interesanti visām paaudzēm.
Viena no pasākuma rīkotājām režisore Vija Belmane atzina, ka tas ir izdevies, un jācer, ka tā būs arī nākamajos rudeņos.
