Viņi turp devušies nevis jaukumus pētīt, bet strādāt Eiropas un savas dzimtenes labā, atalgojumu par padarīto saņemot no kopējās Eiropas, tas ir, arī no mūsu Latvijā nodokļos maksātās naudas.
Viņi turp devušies nevis jaukumus pētīt, bet strādāt Eiropas un savas dzimtenes labā, atalgojumu par padarīto saņemot no kopējās Eiropas, tas ir, arī no mūsu Latvijā nodokļos maksātās naudas. Kāds ir mūsu Eiroparlamenta deputātu deviņieka pirmais veikums, spriežot pēc informācijas, kas pieejama oficiālajās Eiroparlamenta preses relīzēs un attiecīgo ES iestāžu interneta mājaslapās?
Ždanokas kundzes veikumu, domājams, nav ko komentēt. Rodas pat sajūta, ka par to nezināt pieklājīgā sabiedrībā nav pieņemts. Vieni plašsaziņas līdzekļi viņu min kā… nu paši saprotat par ko, bet otri – ceļ debesīs kā pēdējo cilvēktiesību bastiona aizstāvi.
Ko pārējie? 14. septembrī Eiropas Parlamentā notikušas debates par situāciju Baltkrievijā. Īpaši izvērtēta tās līdera Aleksandra Lukašenko vēlme 17. oktobrī kopā ar Baltkrievijas parlamenta vēlēšanām rīkot referendumu par labojumiem valsts konstitūcijā, kas ļautu viņam palikt prezidenta amatā bez termiņa ierobežojuma. Daudzi Eiroparlamenta deputāti debatēs asi kritizējuši šādu biedra A.Lukašenko iniciatīvu un pauduši bažas par autoritārā režīma nostiprināšanos valstī.
Deputāte no Zviedrijas Baltkrievijas līderi nosaukusi par vietējo Fidelu Kastro, bet kolēģis no Austrijas norādījis, ka “Baltkrievija ir pēdējā Eiropas diktatūra”.
Ko mūsējie? Debatēs uzstājās “tēvzemietis” Ģirts Valdis Kristovskis, kas Eiroparlamentā darbojas ne īpaši daudzskaitlīgā Eiropas nāciju grupā. Deputāts uzsvēra, ka “baltkrievi joprojām atrodas aiz dzelzs priekškara” un ka pašlaik “tiek gatavots referendums, kā turpināt diktatūru”. Vienvārdsakot, cilvēki, esiet modri!
Daudz interesantākas ir Eiropas Komisijas komisāres kandidātes un pašreizējās Latvijas Saeimas spīkeres Ingrīdas Ūdres rakstiskās atbildes uz viņai iesniegtajiem jautājumiem. Jautājumu daudz un atbildes plašas, tāpēc tām būtu jāvelta vai vesela laikraksta lappuse. Bet pietiks jau ar mazumiņu.
Kvalifikācija un pieredze, pēc Ūdres kundzes pārliecības, viņai ir pietiekama. Pirmkārt, tas saistīts ar Saeimas priekšsēdētājas darbu, kā arī darbošanos Eiropas Lietu un budžeta un finanšu komisijā. Otrkārt, kā var noprast pēc viņas nesenajiem publiskajiem skaidrojumiem, kāpēc Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā viņa aģitēja pret ES, tas esot bijis saistīts tikai ar taktiskiem partijas priekšvēlēšanu gājieniem, nevis viņas pārliecību. Tiek gan minēts, ka arī Ārlietu komisijas sēdēs Ūdres kundze ir tā retāk manīta, lai neteiktu vairāk.
Par Eirokomisijas tēla veidošanu. Tātad komisijai un citām ES institūcijām un to politikai jākļūst iedzīvotājiem pieejamākām un saprotamākām, kā arī “jāpievērš lielāka uzmanība komunikācijai un tam, kā politiskie lēmumi tiek skaidroti sabiedrībai”. Ja tos cienījamā komisāres kandidāte un viņas aizstāvji skaidros tāpat kā līdz šim, tad par pieejamību un saprotamību varēsim tikai sapņot. Domājams, priekšdienām būtu vērts atcerēties cienījamās Ūdres kundzes rakstīto: “Savā ikdienas darbā centīšos paplašināt saikni ar sabiedrību un nodrošināt, lai pirms lēmumu pieņemšanas tie tiktu rūpīgi iepriekš apspriesti. Esmu pārliecināta, ka atbildības izjūta par mūsu darbības sekām uzlabos komisijas sabiedrisko tēlu.” Zelta vārdi, kas lieliem burtiem pie sienas būtu jāpieliek ikvienam daudzmaz nozīmīgam pašvaldības vai valsts ierēdnim un deputātam. Tam jākļūst par mūžīgo atgādinājumu tāpat kā tam, kas rotā Ministru kabineta sēžu zāli: “Viena taisnība, viens likums visiem.” Vismaz pašreiz nav pārliecības, ka pie mums likums vai taisnība ir viena visiem.
